Ar patīkamu nogurumu, smaidu un gandarījuma sajūtu Smiltenes, Strenču un Valkas novadā noslēdzās Lielā talka. Simtiem cilvēku čakli strādāja ne vien sakopjot savu pagastu un pilsētu, bet arī to labiekārtojot. Daudzviet pēc kopīgas talkošanas notika zupas un putras vārīšana, tika ceptas desiņas, savukārt Strenču iedzīvotāji pēc labi padarīta darba apmeklēja pilsētas pirti.
Smaidīgus un čaklus – tādus talciniekus 30. aprīlī “Ziemeļlatvija” satika Smiltenē. Pozitīvi noskaņoti cilvēki rosījās arī Smiltenes novada pagastos. Daudzviet vākti atkritumi un sākti vides labiekārtošanas darbi, kas turpināsies arī pēc Lielās talkas.Smiltenes novada Lielās talkas koordinatore Agija Bērtiņa ir gandarīta, ka grundzālieši uzsāka Palsas upes krastu tīrīšanas un sakopšanas darbus, kur vēlāk veidos dabas taku; par palsmaniešiem, kuri pie kultūras nama sāka jaunas atpūtas vietas izveidi; par Bilskas jauniešu iniciatīvu darināt galdu, kas atradīsies ezermalā. Katrā pagastā paveikts kāds labs, vērtīgs un paliekošs darbs. Akurāti talcinieki bija arī Smiltenē, savu talkas vietu bija izvēlējušies vairāki kolektīvi, atsevišķu namu iedzīvotāji, skolotāji kopā ar skolēniem un pašvaldība. Lielākā aktivitāte notika pie pilsētas senākā liecinieka – Cērtenes pilskalna. Šo vietu novada dome iecerējusi izveidot un pilnveidot par patīkamu un interesantu tūrisma objektu. Pilskalnā tika izvietoti seši koka soliņi, uzstādītas vairākas norādes, kā arī pļaviņā atpūtniekus priecēs iespaidīga no koka izgrebta ķirzaka. Tapa arī karoga masts.Rekords Plāņu pagastāStrenču novadā uz labiem darbiem sestdien Lielās talkas dienā atsaucās vairāk nekā divsimt iedzīvotāju. Vairākas skolēnu grupas strādāja jau piektdien, bet lielākā aktivitāte bija vērojama sestdien. Vienīgi Sedā tikpat kā nebija interese par talku. Strenču novada Lielās talkas koordinatore Ginta Gailīte stāsta, ka šopavasar prioritāte bija parku un mežu sakopšana, iedzīvotājiem nozīmīgu vietu labiekārtošana, tika tīrītas arī ceļmalas un stādītas puķes. Talkas ietvaros ģimenes atbalsta centrā “Liepugatves” notika izglītojošas aktivitātes. Centra vadītāja Līvija Pinzule demonstrēja bērniem filmu “Kā nepiesārņot mežu”.“Iepriekš apzinot un apskatot dažādas vietas, secinājām, ka atkritumu būs mazāk, tomēr, kļūstot siltākam laikam, cilvēki vairāk piesārņo ceļmalas. Rekords savākto atkritumu daudzumā bija Plāņu pagastā, kur aiz daudzdzīvokļu mājām bija izveidota nelegāla atkritumu izgāztuve. Aptuveni 16 talkotāju visas dienas garumā savāca 380 maisus ar atkritumiem. Lielākoties tie bija sadzīves,” zina stāstīt G. Gailīte.Viņu priecē Strenču novada ļaužu aktivitāte, jo ir izdevies paveikt daudz labu darbu, politiski represētie strādāja stacijā, kur izdevās sakopt piemiņas vietu un iestādīt dekoratīvos krūmus, savukārt pašvaldības darbinieki talkoja Valkas ielā 16 – tīrīja mežu, grāba lapas un iestādīja košas puķes, kas turpmāk priecēs ikvienu garāmgājēju. Tradicionāli Strenčos talkotāji saņēma talonus, lai vakarā varētu apmeklēt pilsētas pirti.Jāpiebilst, ka šobrīd tiek organizēta maisu aizvešana, par to Strenču novadā rūpējas Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departaments. Visi savāktie Lielās talkas dzeltenie maisi līdz 5. maijam jānogādā atkritumu poligonā “Daibe”.Nākotnē vides labiekārtošanaValkas novadā par galveno Lielās talkas uzdevumu šogad tika izvirzīta atkritumu vākšana. Visā novadā savākti 2104 maisi atkritumu. Visvairāk talcinieku bija Valkā, kā arī Kārķu pagastā, kur talka notika Meža dienu ietvaros 29. aprīlī. Tur cilvēki darbojās 15 vietās, stādot dažādus kokus.Valkas novada Lielās talkas koordinators Guntis Bašķis stāsta, ka šogad atkritumu bija mazāk kā iepriekšējos gados. “Tas priecē, jo vispirms vēlamies sakopt vietas, lai nākotnē lielāku uzmanību veltītu vides labiekārtošanas darbiem, māju pagalmiem, koku stādīšanai. Mūsu novadā vides labiekārtošanas darbi turpināsies 12. maijā Ērģemē, kur notiks Meža dienas. Stādīsim eglītes, un lielākie darba veicēji būs skolēni no Ērģemes,” informē G. Bašķis. Kopējo Lielajā talkā savākto atkritumu daudzumu no visām Latvijas pašvaldībām organizatori paziņos pēc divām nedēļām.Viedokļi par to, vai cilvēki kļuvuši apzinīgāki un mazāk piesārņo dabu, Smiltenes, Strenču un Valkas novadā atšķiras. Vieni apgalvo, ka cilvēku bezatbildībai un bezkaunībai nav robežu, citi uzsver, ka Lielajai talkai ir izglītojoša loma. Jāpiebilst, ka vērtīgu ieguldījumu vides sakopšanā devuši simts latu stipendiāti. Daudzi no viņiem ik dienu strādā, lai Latviju padarītu tīrāku.Smiltenes, Strenču un Valkas Lielās talkas koordinatori no sirds pateicas visiem sava novada talkotājiem par atsaucību, enerģiskumu un ieguldīto darbu, jo Latvijā šī diena kļuvusi par sava veida svētkiem. Fotogalerijas no Lielās talkas meklējiet portālā ziemellatvija.lv.
Talkas apkopojums
Par Smiltenes novadu: Smiltenē nedaudz vairāk kā 100 talcinieku savāca 639 maisus ar atkritumiem (maisi norādīti kopā ar Brantu un Smiltenes pagastu), Grundzāles pagastā strādāja 30 cilvēku (40 maisi), Palsmanes pagastā 50 talcinieku (40), Bilskas pagastā 70 talcinieku (30), Blomes pagastā 50 talcinieku (20), Variņu pagastā 54 cilvēki (200) un Launkalnes pagastā nav informācijas par talcinieku daudzumu, bet viņi kopā savāca 480 maisus.Par Strenču novadu šobrīd detalizēta informācija nav pieejama, notiek savākto maisu skaita apkopošana.Par Valkas novadu: Valkā strādāja 345 talcinieki un kopā savāca 1300 maisus ar atkritumiem, Vijciema pagastā 70 talcinieku (200 maisi), Zvārtavas pagastā 50 cilvēku (150), Ērģemes pagastā 120 iedzīvotāju (200), Valkas pagastā 74 talcinieki (154) un Kārķu pagastā 300 cilvēku (100).Ne visās vietās novados prioritāte bija atkritumu vākšana.
