Strenču novads otro gadu pēc kārtas plūcis uzvarētāja laurus pašvaldību e-vides (elektroniskās vides) novērtējumā “Latvijas e-indekss” mazo novadu kategorijā.
Sandra Pētersone
Šajā kategorijā tika izvērtēts 61 novads, kuros iedzīvotāju skaits ir līdz septiņiem tūkstošiem. Savukārt Smiltenes un Valkas novadi mērījumā piedalījās lielo novadu kategorijā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 7000.
Sākumā mācījās visi
Latvijas pašvaldību e-indekss analizē pašvaldību īstenoto praksi e-pārvaldes un e-vides jomā.
Šis indekss sniedz priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši pašvaldības izmanto mūsdienu tehnoloģiju sniegtos risinājumus, lai veicinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem, “Ziemeļlatvijai” skaidro Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs.
Latvijas pašvaldību un valsts iestāžu e-indeksu īsteno sadarbības partneri: “Lattelecom”, VARAM, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījums ir iegūts, apkopojot informāciju par pašvaldību e-vides infrastruktūru, interneta resursu popularitāti, e-pārvaldes pakalpojumiem un līmeni, informācijas sistēmu un datu drošību, kā arī netiešus indikatorus par cilvēku prasmēm katrā no pašvaldībām.
“Neesam speciāli strādājuši, lai pielāgotos e-indeksa kritērijiem. Vienkārši tā ir sanācis,” pasmaida Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, kad “Ziemeļlatvija” viņu iztaujā, kā pašvaldībai izdevies šajā jomā uzvarēt divus gadus pēc kārtas.
Novada mērs skaidro, ka pašvaldība izmanto informācijas tehnoloģijas (IT), lai racionalizētu savu darbu, uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, taupītu naudu, laiku, resursus un dabu.
“Tas ir komandas darbs, jo mūsu pašvaldībā strādā tikai viens IT speciālists (datortīklu administrators Andrejs Stirna – redakcijas piezīme), turklāt uz nepilnu slodzi. Taču faktiski ir vajadzīga ideja, ka mēs to darām (novitātes e-vidē – redakcijas piezīme), jo IT pakalpojumus jau sniedz kāds uzņēmums. Protams, iet šo ceļu nav viegli. Piemēram, elektroniskā dokumentu aprites sistēma visiem mūsu pašvaldības darbiniekiem bija jāmācās, un sākumā šādi strādāt ir divreiz grūtāk nekā ar ar dokumentiem uz papīra,” atzīst J. Pētersons.
Ērtāk nekā mājās
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka 2015. gadā Strenču novada dome īstenoja projektu “Piekļuves iespēju internetam nodrošināšana un paplašināšana Strenču novadā”. Rezultātā Strenču novadā ir izveidoti četri un pilnveidoti arī četri publiskie interneta pieejas punkti ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Piemēram, no jauna ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti Strenču novada tūrisma informācijas centrā un Sedas kultūras namā ar pieeju datortehnikai, kā arī Jērcēnu medību namā – izstāžu zālē un Plāņu tautas namā – ar pieeju bezvada interneta piekļuves zonai.
Tāpat jau rakstījām, ka no šā gada janvāra Strenču novada domei un vairākām tās iestādēm ir pieejams optiskā interneta pieslēgums, kas nozīmē ātrāku internetu.
Tas ietekmē arī Strenču novada iedzīvotāju ikdienu, vismaz vienai sabiedrības daļai, kas izmanto IT sniegtās iespējas.
Optiskā interneta pieslēgums ir arī Strenču pilsētas bibliotēkai un tur izveidotajam publiskajam interneta pieejas punktam. Pērn minētājā projektā šajā punktā ir nomainīti 10 datori un iegādāta jauna multifunkcionāla iekārta: printeris, skeneris un kopētājs. Iedzīvotāji šos pakalpojumus ļoti izmanto, novērojusi bibliotēkas vadītāja Sarmīte Kosmane.
Viņu vidū ir arī strencēniete Irīna Amjūte, kura jau bija padzirdējusi ziņu par Strenču novada uzvaru “Latvijas e-indeksa” novērtējumā un uzskata, ka tā ir pelnīta, ņemot vērā kaut vai publisko interneta pieejas punktu aprīkojumu. I. Amjūte ir grāmatvede un atzīst, ka sava darba dēļ viņai daudz ērtāk ir izmantot interneta punktu pilsētas bibliotēkā. Tur internets ir ātrāks, kā arī var lejupielādēt, izprintēt vai skenēt vajadzīgo informāciju.
Savukārt jērcēnietis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa komandieris Gusts Svarinskis spriež, ka e- vides pakalpojumu kvalitāti vislabāk varēs izvērtēt tad, kad arī Jērcēnos būs pieejams optiskais internets. Kabelis līdz Jērcēniem jau ir aizvilkts.
G. Svarinskis piebilst, ka e-vides apstākļi viņam ir būtiski, jo visus maksājumus veic internetā.
“Latvijas e-indekss 2015”
Novadi ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000
1. Strenču novads (61,51 punkts)
Novadi ar iedzīvotāju skaitu virs 7000
14. Smiltenes novads (48,81 p.)
26. Valkas novads (44,31 p.)
