Šonedēļ Lugažu laukumā gandrīz izbruģēts visvairāk noslogotais celiņš, kurš savieno Ausekļa un Dārziņa ielas stūri ar pilsētas mākslas skolu.
Visvairāk par to priecājas mākslas skolas audzēkņi, viņu vecāki un pedagogi. “Patiešām, tas ir brīnišķīgi. Tagad bez bažām pārvietojamies pa pilsētas centrālo laukumu un, vismaz no mūsu skolas logiem raugoties, redzam, ka pilsēta kļūst skaistāka,” priecājas mākslas skolas pedagoģe Daiga Soloveiko. Arī citi pilsētas iedzīvotāji gan būvniekiem, gan domes darbiniekiem ir izteikuši pateicības vārdus par to, ka vairs nebūs jāklūp uz komunistu laika cementa flīžu grambām.Lietotāji ar kvalitāti ir apmierinātiLugažu laukuma rekonstrukcijas projekts īstenojas pakāpeniski, tātad vairākos etapos. Viss notiek saistībā ar atvēlēto līdzekļu daudzumu. Pirmais nozīmīgais darbs bija apgaismojuma sakārtošana tajās zonās, kas neskar laukuma pilnīgas rekonstrukcijas daļu. Tas izmaksāja 14 tūkstošus latu. Arī pirmās ietves iekārtošana notika no tā saucamās novada veidošanas naudas. Šis daudzus desmitus metru garais celiņš izmaksāja 11 tūkstošus latu. Darbus veica SIA “Indrāni V” un, kā atzīst gan pasūtītājs, gan lietotāji, izpildes kvalitāte ir nevainojama. Šoreiz būvniekiem paveicās ar laika apstākļiem, kas šim darbam bija itin piemēroti, tāpēc arī viss paveikts tik ātrā tempā. Ar šo bruģi šogad laukuma labiekārtošanas darbi ir pabeigti, taču nākamgad tie atkal noteikti turpināsies. Neviens projekts nav dogmaDomes izpilddirektors Valdis Rogainis vēl konkrēti nevarēja pasacīt, kas notiks nākamajā etapā, bet skaidrs ir viens – visam padarītajam jābūt paliekošam un tas nekādā ziņā netiks mainīts, uzsākot centrālos rekonstrukcijas darbus. “Nākamgad atkal skatīsim, vērtēsim situāciju un lemsim, kas darāms vispirms. Viss ir procesā,” skaidro izpilddirektors.Jautāts, vai paredzēts izbūvēt bruģi uz ģimnāzistu izstaigātās un jau pamatīgi iemītās takas, kas savieno skolu ar laukuma centru, V. Rogainis atbild, ka projektā tas nav paredzēts. Viņš piekrīt galvenajai arhitektei Sarmītei Spuldzeniecei, ka neviens vides labiekārtošanas projekts nedrīkst būt dogma un nepieciešamības gadījumā to allaž kaut kādās robežās var mainīt.
