Smiltenes pagasta lauku mājās “Kalbakas” beidzot klāt ir brīdis, ko vairākus mēnešus gaidīja mājas saimnieki Augu ģimene un viņu radi, draugi un paziņas, – visi, kuriem rūpēja pundurkaziņas gaidības.
Kaziņa staigāja apaļa tik ilgi, ka saimnieki jau sāka raizēties, vai ar mazajiem kazlēniem viss būs kārtībā?Taču dzemdības beidzās labi. Lepojas ar pirmo soli“Kalbakās” pasaulē nākuši divi jaundzimušie – pundurkaziņas bērni Irēna un Hektors. Šis notikums ir nosvinēts ar ciemiņiem, kūku ēšanu un krusttēvu izraudzīšanos. Saimniecība darbojas lauku tūrismā, tāpēc mazuļi ir pieejami publiskai apskatei. Par to maksu neprasīs. “Lai bērni nāk un skatās, un lai tiek viņiem prieks,” piebilst “Kalbaku” saimnieks Ints Auga.Pirmie ekskursanti pieteikušies no Bilskas pamatskolas un Smiltenes skolām. Uz “Kalbakām” var doties arī ģimenes ar bērniem, tikai pundurkaziņu un citu “Kalbaku” zvēru apmeklējums ir jāieplāno jaunā gada sākumā. No 14. līdz 28. decembrim visa Augu ģimene (Līga, Ints un viņu bērni Renārs, Elīna un Alise) būs Taizemē. Tālajā Āzijas zemē viņus ielūdza ciemoties apmaiņas skolnieces no Taizemes, kuras Augu ģimene uzņēma viņu mācību laikā Smiltenē. Tikmēr par dzīvniekiem rūpēsies Līgas mamma Daina Rauza.“Kalbaku” jaundzimušie kazlēni nedēļas laikā ir paaugušies, it īpaši Hektors, kurš jau prot ielēkt augstā krēslā un dīvānā un atsperīgi spriņģo pa dzīvojamās mājas istabām. Viņa māsiņa Irēna, kura piedzima otrā, ir vārgāka un, kaut arī skatās un mācās no brāļa, pagaidām nav tik aša un veikla.“Mana mazā meitiņa,” smaidot teic “Kalbaku” saimniece Līga Auga un klēpī paauklē kaziņu. Līga un Ints brīžiem jūtas kā pundurkazlēnu otri vecāki, jo rūpējās par mazajiem kopš viņu piedzimšanas, it īpaši par mazo Irēnu.Kaziņa piedzimusi vārga un bezpalīdzīga, tāpēc “Kalbaku” saimnieki viņai mātes pienu pirmajā nedēļā iebaroja ar špricīti ik pēc divām stundām gan dienu, gan nakti. Ints ir pārliecināts, ka bez cilvēku iejaukšanās kaziņa būtu gājusi bojā, ko apstiprinājusi arī veterinārārste.Augu ģimene ar interesi seko līdzi kazlēnu attīstībai. “No sākuma viņi nemācēja staigāt. Uzstutējām uz kājiņām, tad viņi jau stāvēja un spēra pirmo solīti,” ar lepnumu stāsta Līga.Ir arī Hosē un citi zvēri“Kalbakās” dzīvo arī Irēnas un Hektora tētis āzis Djego. Pundurkaziņu pāri Augu ģimene šogad februārī atveda no mini zoodārza Ventspils novadā. No turienes “Kalbakās” ieradusies arī pundurcūka Hosē Ignatius Pikskvīls. Hosē šobrīd ir aptuveni pusotru gadu vecs un jau krietni apvēlies – vairs nav tas mazais sivēntiņš, kāds bija šovasar. Ēd visu, ko saimnieki viņam dod, izņemot burkānus un kāpostus, bet lielākais kārums ir āboli un graudi. Kad ciemiņi piesakās apraudzīt jaundzimušos kazlēnus, tad saimniekiem taujā, ko atnest kazas bērnu cienastam. Taču mazie šobrīd var ēst tikai mātes pienu. Savukārt viņu vecāku ēdienkartē ir siens, lopbarības bietes, graudi.Vēl “Kalbakās” var apskatīt trušu saimi, kur jaunpienācēji gaidāmi janvāri, kad pasaulē mazuļus laidīs trīs trušu mātes. Ir arī dekoratīvās vistas, piemēram, cekulaino jakobīnu pāris. Ziemā visi zvēri un putni mīt kūtiņā, bet vasaras sezonā tiks izlaisti aplokos.
