Sākot no šā mācību gada, Latvijas vēsturi pamatskolās māca kā atsevišķu mācību priekšmetu un tajā liks arī atzīmes. Pašlaik tas attiecas tikai uz 6. klasi, jo arvien vairāk skolēnu šajā procesā iesaistīs pakāpeniski, ik mācību gadu.
Līdzšinējais mācību priekšmets “Latvijas un pasaules vēsture” skolās ir sadalīts Latvijas vēsturē un pasaules vēsturē. Tas nozīmē, ka vienu stundu nedēļā bērni mācīsies Latvijas vēsturi, otru – pasaules vēsturi, skolēnu vecākus informē Mārīte Rainbaha, Smiltenes novada vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.Vairāk – par dzimtu vēsturiTas ir politisks lēmums, ko pieņēma pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, tomēr saturiski lielu izmaiņu vēstures mācīšanā skolēniem nebūs, skaidro skolotāja.“Stundu skaits no tā nepalielinās. Izmaiņas šogad skar tikai 6. klašu skolēnus. Šajā mācību gadā 7., 8. un 9. klases skolēni un vidusskolēni turpina apgūt priekšmetu “Latvijas un pasaules vēsture”. Arī eksāmenu pavasarī 9. un 12. klases skolēni kārtos Latvijas un pasaules vēsturē, bet tagadējie 6. klases skolēni, beidzot 9. klasi, kārtos ekāmenu Latvijas vēsturē,” stāsta M. Rainbaha.Pēc savstarpējām diskusijām Smiltenes novada vēstures skolotāji secina, ka, apgūstot Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu, skolēni vairāk sevi apzināsies kā dzimtas, novada un Latvijas valsts daļu un varēs veiksmīgāk piedalīties olimpiādēs un konkursos par Latvijas vēstures jautājumiem. Jaunie izglītības dokumenti – standarts un programmas – paredz vairāk uzmanības veltīt dzimtu, māju un novadu vēsturei. Tie arī ļauj skolotājiem strādāt radoši, aicinot bērnus pašiem pētīt vēsturi un iesaistīt šajā procesā ģimeni un paziņas. Stundās varēs vairāk akcentēt notikumus un problemātiskas situācijas Latvijas vēsturē. “Ir izdarīts viss nepieciešamais, lai skolēni varētu ar interesi strādāt stundās. Pamatā visi skolotāji šovasar bijuši kursos. Ir izdotas jaunas mācību grāmatas un izstrādāti metodiskie materiāli CD formātā,” piebilst M. Rainbaha. Smiltenes ģimnāzijas šā gada absolvente Baiba Paegle domā, ka pamatskolēniem Latvijas vēsturē zināšanas ir vājas, tāpēc izmaiņas tās mācīšanā ir laba lieta. “Mēs vēsturi sākām mācīties 6. klasē, sākot no aizvēstures un romiešu laikiem. Pasaules un Latvijas vēsture bija vienā putrā. Vidusskolā Latvijas vēsturi māca vairāk. Tiklīdz noslēdzās viens posms pasaules vēsturē, tā skolotāja uzreiz ņēma Latvijas vēsturi kontekstā ar to, kā notikumi pasaulē ietekmēja Latviju,” atceras B. Paegle. Ja vidusskolēns mācījās labi, tad viņš, skolu beidzot, zina Latvijas vēsturi, secina jauniete.Uz sadarbību aicina ģimenesDaži aptaujātie pamatskolēnu vecāki teic, ka par izmaiņām vēstures mācīšanā pat nav zinājuši. “Tas ir labi, ka Latvijas vēsture ir atsevišķs priekšmets, tikai svarīgi, kā skolotāji to mācīs: vairāk balstoties uz faktiem vai arī uz stāstiem par dažādiem notikumiem,” spriež ceturtklasnieka mamma Inta Siliņa. Viņa domā, ka skolēnu patriotismu un pašapziņu par piederību Latvijai vairāk raisītu tieši šāda tēlaina, nevis uz sausiem faktiem balstīta mācību metode.Latvijas vēstures apguvē ļoti svarīga ir audzināšana un attieksme ģimenē, savukārt domā pedagogi. “Īpaši jaunākie vēstures notikumi ir tādi, par kuriem var pastāstīt vecāki un vecvecāki, un to vajag izmantot. Ļoti gribas, lai par valstī atzīmējamiem notikumiem runātu ne tikai skolā, bet arī mājās, un lai Latvijas svētki būtu svētki visiem,” saka M. Rainbaha.Vēstures skolotāji var palīdzēt ikvienam, kam interesē jaunākās nostādnes Latvijas vēstures jautājumos. “Ja ir interese, nāciet un jautājiet. Runāsim un diskutēsim. Latvija mums ir viena, un mēs visi esam atbildīgi par to, kāda tā nākotnē būs,” piebilst M. Rainbaha.
