Lieldienas ir kā dzirkstošs kokteilis. Katrs pēc savas vēlmes un ieskatiem samet kopā dažādas sastāvdaļas, tad visu sablenderē un dabū Lieldienu prieka garšu savā gaumē.
Ja cilvēks nav pārliecināts kristietis vai izteikts latvisko tautas tradīciju piekritējs, tad viņš, radot sev un savējiem svētkus, iespējams, no visa paņem pa drusciņai.
Tās garās Lieldienu brīvdienas, kas mums priekšā, būs lielākie kristīgās baznīcas svētki, kas pēc Lielās piektdienas un Klusās sestdienas vainagosies ar Lieldienām un Jēzus Kristus augšāmcelšanās godināšanu. Ja Lieldienas svin šādi, tas nozīmē pārdomu laiku un došanos uz dievkalpojumiem baznīcās.
Savukārt olu krāsošana, slēpšana un meklēšana, šūpošanās šūpolēs, mīļi pūkaini zaķīši un dzelteni cālīši jau pieder pie pavasara saulgriežu svinēšanas, kad cilvēki priecājas par pavasara atnākšanu. Ar acīm samīļojot dārzā uzziedējušās sniegpulkstenītes, sirdī prieks par pavasari ir jau labu laiciņu iepriekš, kaut šīs nedēļas sākumā sniga un naktī apkārt klīda sals, bet faktiski ziema ir aiz muguras. Paskat, jau dzirdams, ka sinoptiķi svētdien, pirmajās Lieldienās, sola +10 grādu lielu siltumu.
Un vēl taču Lieldienās var svinēt vienkārši to, ka daudziem priekšā ir četras brīvas dienas, kad ir cerība izraut brīvāku laiku tam, kam citādi tā nepietiek.
Tāpat kā saule arvien vairāk tiecas nakts daļā, kliedējot to ar savu gaismu, tā arī cilvēks var atrast laiku pats sev, lai izvēdinātu un izpurinātu savas domas un jūtas, kas varbūt ir ziemas tumsas nomāktas un saīgušas. Ja kādam ir slikti vai skumji, tad Lieldienas un pavasaris nāk ar cerību, ka Visumā viss ir harmonijā. Kad kokam nobirst lapas, tad pēc tam saplaukst pumpuri, vien jācenšas to izprast, skatoties no mūžīguma prizmas, kas nav viegli.
Taču galvenais, lai šajos svētkos ikvienā mājā ir labs noskaņojums, saticība un priecīgas sirdis visiem! Ir sācies pavasaris…
