Ziemeļlatvija.lv saņēma vēstuli no kāda 3. klases skolnieka māmiņas. Viņas dēls apmeklē futbola treniņus Valkā, turklāt zēnam tas ļoti patīk.“Sākotnēji tam nepievērsu uzmanību, kur paliek tās trīs latu dalības maksas katru reizi, kad bērni brauc uz sacensībām. Varētu padomāt, ka man nav kur naudu likt. Trīs lati nedēļā tā taču ir nauda. Un ja nu vecāki nevar iedot to naudu, tas nozīmē, ka bērns nemaz nevar aizbraukt uz plānotajām sacensībām? Piemēram, notiek spēle pašmājās – tas ir atkal trīs lati. Par ko? Mazie spēlētāji dušas sporta zālē neizmanto. Par ko tad man ir jāmaksā? Kāpēc ne viens vai divi lati? Kur ir maksājuma kvīts? Es tomēr gribētu uzzināt pamatojumu, jo tagad taču ir krīze, kāpēc tad mazos sportistus tā kāš? Kāpēc visus interesē labs rezultāts, bet neinteresē tas, ka varbūt tie trīs lati nedēļā kādai ģimenei ir maizes naudiņa?” raksta māmiņa.Par šo jautājumu portālā www.ziemellatvija.lv ir lasāmi vairāki komentāri. “..jā, saprotu, var nebūt to trīs latu, bērns grib spēlēt…bet tad aizejiet uz domi un pajautājiet, cik no budžeta ir iedalīts naudas mazajiem spēlētājiem, un pajautājiet trenerim, cik ilgam laikam šīs naudas pietiks, ticiet man, ar šo naudu mūsu bērni varētu nospēlēt pāris sacensības, bet pārējo laiku pagalmā bumboties. Vai jūs, māmiņ, svētdien atnācāt uz pašmāju spēli, papriecājāties par iesistajiem vārtiem vai samīļojāt kādu zēnu, kas bija spēles laikā nobrāzis celi…nē…jo jūs tur nebija. Varbūt jūs zināt, cik vecāki maksā par futbola treniņiem citās pilsētās, kur nav BJSS, un trenerim, kurš strādā aiz mīlestības pret bērniem un entuziasma. Treniņi ir trīs reizes nedēļā, un katru reizi tur var sastapt treneri un arī kādu māmiņu. Atnāciet, aprunāsimies, papriecāsimies par bērnu sasniegumiem, jo nu jau viņi spēlē labāk…”.“Piekrītu iepriekšējam komentāram, jo pati arī esmu no māmiņām, kurām bērni spēlē futbolu Valkā. Un dalības maksas ir visur un konkrēta summa, ja spēlē piedalās, piemēram, seši bērni, dalības maksa ir 30 latu, tad, savācot no katra trīs latus, vēl ir jāpiemaksā 12 latu, tie arī vēl ir jāatrod. Mēs, vairākas māmiņas, meklējam sponsorus, bet veltīgi, jo nav jau mums tādu lielu uzņēmumu kā citās pilsētās, un mūsu puikas tiek tikai tur spēlēt, kur varam viņus aizvest. Dažkārt treneris un vecāki ved ar savu transportu un maksu par to neprasa. Kādi šeit varētu būt pārmetumi trenerim, kurš jau tā dara par daudz mūsu puikām. Cits viņa vietā jau sen būtu atmetis ar roku, ja nav līdzekļu, tad nekur nebraucam.”Ir arī citi treneri atbalstoši komentāri, un Valērijs Kriviņš “Ziemeļlatvijai” sacīja, ka tie ir patiesi un viņš visam piekrīt. “Ja mums būtu jāiztiek tikai ar budžetā iedalīto naudu, sezonas laikā varētu aizbraukt trīs reizes uz sacensībām Ogrē. Man gan šķiet, ka trīs lati nav daudz, lai bērnu lietderīgi nodarbinātu, lai viņu attīstītu fiziski, nekā bezdarbībā ļautu šļūkāt pa ietvēm. Ja jāziedo kādai partijai, tad neviens neceļ iebildumus,” sarūgtināts treneris.Arī sporta skolas direktore Mudīte Gerke apstiprina, ka komentāri vēstulei atbilst patiesībai.
