Reizēm dusmojos, ja kāds mans paziņa, kurš nedzīvo Valkā, manu pilsētu nosauc par kluso un rāmo pensionāru pilsētu. Mēģinu iebilst un diezgan skaļā balsī uzskaitīt visas ekstras, kas pieejamas Valkā. Bet šoreiz ne par to. Stāsts ir par to, ka Valkā dzīvo un mācās arī jauni cilvēki, kuru pienākums nav tikai sēdēt pie mācību grāmatām vai arī censties nopelnīt savu dienišķo maizi, bet arī reizēm izklaidēties. Tas nu būtu jāsaprot, ka 21. gadsimtā ir mainījušās izklaides iespējas, tāpēc būtu neprāts domāt, ka jauni cilvēki apmeklēs balles ar zobu pulveri balinātās tenisčībās, kurās valšus spēlē pūtēju orķestris vai lauku kapela. Mūsdienās jaunieši pārsvarā, kā saka, tusē klubos. Jāatzīst, Valkā klubu kultūra ir vēl bērna autiņos, jo ir tikai viena vieta, kas nedaudz atbilst šim statusam. Tas ir “309. kabinets”, kas atrodas bijušās poliklīnikas 3. stāvā. Apsveicami, ka uzņēmīgi jauni cilvēki izveidoja šo izklaides vietu, kurā bieži viesojas interesantas ne tikai pašmāju, bet arī ārzemju grupas. Te notiek arī izstādes, tikšanās, diskotēkas, vārdu sakot, pasākumi, kas interesē jauno paaudzi. Nenoliedzami, reizēm mūziķi spēlē par skaļu, publika uzvedas ne pārāk piedienīgi, ir bijuši arī daži ne visai pozitīvi gadījumi, bet vai tāpēc pārējai sabiedrībai būtu jāieņem tik kategoriska nostāja un jānoliedz viss, kas saistās ar šo jaunatnes pulcēšanās vietu. Kur lai viņi nabagi liekas, jo ne visiem ir iespēja aizbraukt uz Smiltenes jaunatvērto klubu “Fabrika” vai doties Valmieras vai Rīgas virzienā.
