Latvijā kapusvētki ir viena no nozīmīgākajām dzimtu sanākšanas reizēm, kad kapsētās sanāk cilvēki, lai pieminētu mirušos un tiktos ar saviem radiniekiem. Atmiņas par aizgājējiem bagātina un piepilda mūsu dzīvi, jo, kā mēdz sacīt, cilvēks ir dzīvs tik ilgi, kamēr kāds viņu atceras.
Kapu sakopšana un kapusvētki pie mums ir izveidojušies par īpašu kultu. Nevienai no lielajām tautām leksikā nav tāda jēdziena kā kapusvētki. Viņi nesaprot šo vārdu salikumu. Taču mums šie svētki ir pašsaprotami.Kapi svētkiem būs sapostiKapusvētkiem, kuri notiks svētdien, gatavojas arī valcēnieši. “Kopjam cītīgi. Tīrām celiņus, sakārtojam vecos nekoptos kapus, griežam krūmus un veicam citus darbus. Uz svētkiem kārtībai jābūt nevainojamai,” stāsta Cimzes kapu pārzine Ināra Sipoviča.Arī Meža kapu pārzinis Nikolajs Desjatņikovs “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka kapu sakopšanas darbi notiek nepārtraukti un kapi līdz svētkiem būs saposti. Meža kapos pašlaik nav kapličas. Kā pastāstīja novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis, vecā ir nojaukta, bet topošajai vēl nav gatavs Valmierā pasūtītais projekts.Tradīcija kļūst apdraudētākaKapusvētki ir dziļi iesakņojusies tradīcija, kuru visi kapu kopēji zina un ar to rēķinās, kurā dienā mirušie tuvinieki jāapciemo. Diemžēl ar katru gadu kapusvētku apmeklētāju skaits kļūst mazāks. Daudzi ekonomisku apstākļu dēļ šobrīd nevar doties uz attālāku kapsētu, lai apkoptu aizgājēju kapu kopiņas, citi izbraukuši no valsts. Šī iemesla dēļ kapusvētku tradīcija kļūst apdraudētāka, jo rodas aizvien vairāk neapkoptu kapu.Jau krietnu laiku cilvēki runā, ka Cimzes kapos nav apbedījumu plāna. Ar tām kapu vietām, kur ir pieminekļi vai plāksnes ar datiem par mirušajiem, nekādu problēmu nav, taču ar vecākiem apbedījumiem gan. Kapu pārzine atzīst, ka idejas par plānu ir virmojušas, taču pagaidām resursu trūkuma dēļ šo ideju īstenot neviens nav sācis.Kapos gluži kā parkāPirms kapusvētkiem, kā likums, piederīgie rūpīgi sakopj tuvinieku atdusas vietas. Dažviet kapi izskatās kā miniatūri krāšņi ziedoši dārzi. Par to var pārliecināties, izejot arī caur Cimzes kapiem Valkā. Nu gluži kā parkā, vien pārlieku lielo uzmanību piesaista pretenciozās piemiņas zīmes. Mazpilsētās un laukos kapusvētki ir kļuvuši arī par radinieku un novadnieku galveno ikgadējo tikšanās reizi. Vasaras pilnbriedā pati daba palīdz radīt svinīgu noskaņu, gādājot par ziedu bagātību. Krāšņi saplaukušas uz kopiņām stādītās vasaras puķes, vāzēs un traukos greznojas piederīgo atnestie grieztie ziedi.Par kapusvētkiem ir dzirdēti dažādi viedokļi. Vieni uzskata, ka kapu kopšana Latvijā esot pārspīlēta, kapsētas vairāk atgādinot ziedošu puķu dārzu nekā mūžībā aizgājušo atdusas vietas. Par latviešu attieksmi pret kapiem stāsta arī kāda ebreju anekdote: pirmā jāprec ebrejiete tautas turpināšanai, otrā krieviete, jo ir laba saimniece, bet trešā – latviete. Tad kapiņš vienmēr būs sakopts.
