Launkalnes sākumskolas pirmsskolas izglītības grupiņu audzēkņi veiksmīgi miegā ieaijājuši lāci Rūci. Ķepainis bija pamodies no ziemas snaudas un pikts klīda pa Launkalnes ciematu, līdz iemaldījās sākumskolā.
Vai nu nejauši, vai tīši, taču tieši todien tur notika šūpuļdziesmu pēcpusdiena. Visu triju pirmsskolas grupiņu bērni, viņu vecāki un skolotājas, miega mices galvā uzlikuši, sēdēja uz spilveniem vai segas un dziedāja miega dziesmiņas.
Par uzstāšanos dāvina spilvenus
Lācis Rūcis noklausījās vienu, tad otru un trešo dziesmu un sāka žāvāties. Launkalnieši dziedāja vēl un vēl, jo zināja tik daudz šūpuļdziesmu, ka lācītis beidzot saldi aizmiga.
Kur viņš paliks līdz pavasarim, nav zināms. Taču tas, ka arī nākamajā mācību gadā Launkalnes sākumskolas grupiņās šūpuļdziesmu pēcpusdiena būs atkal, gan ir skaidrs.
“Atsaucība ir liela, bērniem un vecākiem šis pasākums patīk, tāpēc tradīcija jāturpina. Tikai nākamajā reizē izvēlēsimies citu tēmu, bet tikmēr turpināsim grupiņās mācīties šūpuļdziesmas,” stāsta pasākuma idejas autore, skolotāja Baiba Kvelde.
Viss sākās tad, kad viņa mājās dziedāja šūpuļdziesmas dēlam Valteram, kuram nu jau četri gadi, un domāja, kāpēc gan nevarētu uzdziedāt visi kopā.
Aizvadītajā mācību gadā pasākumu caurvija “Velc, pelīte, saldu miegu” motīvs, bet šogad – “Aijā, žūžū, lāča bērni”. Vispirms katra grupiņa dziedāja dziesmu, ko viņiem iemācījusi mūzikas skolotāja Signe Lielpētere, bet pēc tam bērni uzstājās atsevišķi kopā ar savām mammām un tētiem. Pavisam šādu priekšnesumu bija 13. Dažus mazos atbalstīja arī vecmāmiņa.
Visas ģimenes, kuras bija sagatavojušas priekšnesumu, saņēma skolas Pateicības rakstus un spilventiņus, ko darināja skolotāja Anita Pogule.
Bērni dzied, ja vecāki dzied
Četrus gadus vecās bērnudārznieces Kristas mamma Ilze Dance no Launkalnes pagasta Saltupiem uz šūpuļdziesmu pēcpusdienu paņēma līdzi arī jaunāko meitiņu 10 mēnešus veco Dārtu.
“Bija tieši tas, ko gaidīju – ļoti mīļš, sirsnīgs pasākums. Cenšos apmeklēt visus pasākumus Launkalnes dārziņā un redzu, ka skolotājas to rīkošanā ieliek sirdi un dvēseli,” secina I. Dance.
Viņa savām meitiņām šūpuļdziesmas dzied arī mājās, jo dziedāšana nomierina mazos. Vecākā meita Krista vakaros, klausoties mammas balsī, aizmigusi, savukārt mazulītei Dārtai gan tādos brīžos nāk smiekli.
Ilze ir liela dziedātāja jau kopš bērnības un agrāk, dzīvojot Rīgā, dziedājusi četros koros.
Uz šūpuļdziesmu pēcpusdienu Launkalnē ieradās arī trīs tēvi, arī sešus gadus vecās Sabīnes tētis Arnis Lapiņš. Viņš savulaik dziedājis Smiltenes ģimnāzijas korī “Lido” (diriģente Valda Sedola), bet meitiņa tagad dzied Smiltenes mūzikas skolas jaunāko klašu korī, ko arī diriģē V. Sedola.
“Labi, ka bērnudārzā tiek rīkoti šādi pasākumi. Tie vispusīgi attīsta bērnus, un viņi izbauda visādas lietas,” šūpuļdziesmu pēcpusdienu vērtē A. Lapiņš.
