To, ka Latvija nav draudzīga riteņbraucējiem, nav pat jāmēģina pierādīt. Tuvākajā apkārtnē velosipēdistiem domātie veloceļi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
To, ka Latvija nav draudzīga riteņbraucējiem, nav pat jāmēģina pierādīt. Tuvākajā apkārtnē velosipēdistiem domātie veloceļi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Jāatzīst, valcēniešiem ir paveicies, jo Valgā pērn uzbūvēja kvalitatīvu veloceļu, kuru, jādomā, izmanto arī latvieši. Šāda ekstra diemžēl nav pieejama laukos dzīvojošiem.
Iespējams, muļķīgi gausties par veloceļu trūkumu, ja valstī ceļi vispār ir zem katras kritikas. Tomēr par to vajadzētu domāt, jo pienācis laiks, kad lieli un mazi pārvietojas ar velosipēdiem, tāpēc lieku reizi aizdomāties par šo satiksmes dalībnieku drošību nenāktu par skādi.
Par velosipēdistu drošību iedomājos, izdzirdot, ka brīvdienās Cēsu rajonā automašīna notriekusi astoņus gadus vecu zēnu, kurš braucis ar riteni. Izrādās, pa ceļu vizinājušies divi zēni, kuri braukuši viens otram pretī. Viens no braucējiem sadūries ar pretī braucošu fordiņu. Zēns no traumām mira. Diemžēl ik pa laikam medijos parādās līdzīga rakstura ziņas. Šīs traģēdijas norakstīt tikai uz bērnu nebēdnību arī nevar, jo bieži vien autobraucēji uz ceļa rīkojas kā valdnieki, nerēķinoties ar citiem braucējiem. Traģiski, ka šādos negadījumos bojā iet bērni. Apsveicami, ka ceļu satiksmes noteikumu jaunajos grozījumos ir noteikts, ka bērni no septiņu gadu vecuma uz ceļa ar riteni var atrasties tikai kopā ar pieaugušo, kā arī galvā jābūt ķiverei. Jācer, ka policisti šo noteikumu ievērošanu kontrolēs arī laukos, jo tur visbiežāk bērni brauc pārgalvīgi un neuzmanīgi.
