Šomēnes aprit 25 gadi kopš nodibināta Latvijas Tautas fronte. Saistībā ar to itin visur notiek dažādi pasākumi, lai atcerētos šīs sabiedriskās organizācijas nozīmību un devumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā. Valkas muzejā top ceļojoša izstāde, kura būs redzama visās novada skolās. Tās ceļojums sākas šonedēļ, un katrā skolā tā būs apmēram nedēļu. Ekspozīcijas autores ir muzeja darba speciāliste Ilze Krastiņa un māksliniece Maruta Stabulniece.
“Skolās paredzams pētnieciskais darbs, kurā bērniem jāapzina sava novada vai pagasta cilvēku uzvārdi, kuri bija iesaistījušies Tautas frontes kustībā,” informē I. Krastiņa.8. novembrī Valkas kultūras namā būs zinātniski pētniecisko darbu konference. Pēc tam paredzēts saviesīgs pasākums bijušajiem tautfrontiešiem
Svārstīgie spēja sadūšotiesValkas rajona Tautas frontes dibināšanas konference notika 1988. gada 5. novembrī Valkas kultūras namā, un to vadīja Vents Armands Krauklis. “Domāju, ka ieradīsies tikai tautfrontieši, taču arī komunisti bija saorganizējuši savus atbalstītājus. Zāle bija stāvgrūdām pilna. Vienā brīdī pat apjuku, jo nezināju, ko iesākt pēc komunistu runām, ka mums jādzīvo kopā un draudzīgi. Par laimi, bija ieradušies divi dalībnieki no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības – Andris Pauls Pāvuls un mūziķis Valdis Atāls. Viņi lūdza vārdu un ierosināja, lai tie, kuri vēlas dibināt Tautas fronti, nosēžas zāles vienā pusē, bet pretinieki ieņem vietas otrā pusē. Tautfrontiešu bija ievērojami vairāk. Man no skatuves bija labi redzams, ka ir arī daļa svārstīgo. Tajā brīdī, kad viņi ir sadūšojušies un pieslējušies mūsējiem, varēja redzēt, cik šie cilvēki ir laimīgi. Galu galā pretinieku pusē palika tikai daži desmiti,” atceras V. A. Krauklis. Nodaļas valdes sēdes pārmaiņus tika rīkotas Valkā, Smiltenē un Strenčos. Smiltenē šīs sēdes parasti notika mājās pie skolotāja Elmāra Nātras. Savukārt Strenčos tikšanās vieta bija slimnīcā, kur strādāja lielākā aktīviste Velga Graumane.
Nepieciešama liela drosmeTika veidotas Tautas frontes grupas darba kolektīvos. Ļoti spēcīga un liela organizācija izveidojās Lauktehnikā, kur strādāja vairāk nekā 500 darbinieku. Aktīva grupa bija arī “Valkas meliorācijā”. Kolhozos un padomju saimniecībās situācija bija atšķirīga. Dažviet bija gaiši priekšsēži, kas visnotaļ aktīvi atbalstīja savus tautfrontiešus, un bija pat nodaļu vadītāji, bet citi izturējās atturīgi.“Tajā laikā strādāju Valkas Ārpusresoru apsardzes daļā priekšnieka Aivara Viļumsona vadībā. Viņš bija milicijas kapteinis, taču pietika drosmes aktīvi piedalīties tautfrontiešu nodaļas veidošanā. Milicijā tolaik nebūt nebija viennozīmīga attieksme par Latvijas neatkarību. Lai piedalītos tautfrontiešu kustībā, patiešām bija nepieciešama liela drosme,” uzskata Juris Skrajāns. Alfons Putniņš piebilst, ka milicijā bija arī tādi, kuri skaļi pauda, ka visi tautfrontieši liekami pie sienas un nošaujami ar ložmetēju.
Iznāk laikraksts “Ziemeļlatvija”Ļoti nozīmīgi bija organizēt sistēmu, kā informēt tautfrontiešus un nodaļu vadītājus par visām aktualitātēm. Tad tika izlemts, ka jāveido sava avīze jeb biļetens. Tam bija nepieciešama komunistu partijas piekrišana. Izdevās pierunāt un pārliecināt, un radīt izdevumu ar pirmskara laika nosaukumu “Ziemeļlatvija”. “Mums bija viena no pirmajām modernajām avīzēm Latvijas reģionos, neskaitot republikānisko “Atmodu” ar valsts iestāžu nekontrolētu saturu. Tādā veidā par notiekošo informējām gan savus biedrus, gan lielu daļu atbalstītāju, kas nebija iestājušies Tautas frontē, bet visam cītīgi sekoja. Avīzes darbs notika komjaunatnes komitejas telpās, kur pašlaik atrodas viesu nams “Otrā elpa”. Tas bija organizācijas štābs un sākums alternatīvās varas veidošanai,” skaidro V. A. Krauklis. Viņš nožēlo, ka šajā trauksmainajā laikā netika domāts par to, ka notikumi jādokumentē. Tagad daudz kas no atmiņas pagaisis un liela daļa rakstīto un drukāto dokumentu nav saglabājies. Tobrīd tas nešķita nozīmīgi. Daļa dokumentu tika apzināti iznīcināta 1990. gada puča laikā, jo tā uzvaras gadījumā brīvības cīnītājus gaidītu asiņainas represijas.
Ar plašu tautas atbalstuInterpretācijas par 4. maiju – Latvijas valstiskuma atjaunošanas dienu – ir dažādas, tomēr jāatzīst, ka bez Tautas frontes aktivitātēm šis notikums nevarētu īstenoties. Par instrumentu tika izmantota Augstākā Padome un tobrīd tā bija vienīgā reālā iespēja. Par to jāpateicas tiem cilvēkiem, kuriem pietika drosmes to atbalstīt. Situācija nebūt nebija tik vienkārša, kā varētu šķist no šodienas raugoties. To saprot tikai tie, kuri atradās visu notikumu virpulī. Pretestība pret valstiskuma atjaunošanu bija liela, un tādas represīvās institūcijas kā padomju armija, Valsts Drošības komiteja, komunistu partija un prokuratūra bija spēcīgas. 50 aizvadītās okupācijas gados daudzi cilvēki bija pamatīgi iebaidīti, jo represijas ir bijušas ļoti nežēlīgas. Augstākā Padome nebūtu nobalsojusi par neatkarību, ja aiz sevis nejustu plašo tautas atbalstu, ja Tautas frontes aktīvistu nebūtu katrā pilsētā un ciemā. Par laimi, politiskā situācija pasaulē bija mums labvēlīga, un tas jāprot novērtēt un izmantot. Lai arī šodien Latvijā ne viss ir labākajā kārtībā, tomēr tie, kuri ir piedzīvojuši iepriekšējā režīma laikus gan ekonomiskajā, gan jo īpaši garīgajā ziņā, prot novērtēt šodien sasniegto. Bez veselīga patriotisma neviena valsts nevar sekmīgi pastāvētVIEDOKĻI Lita Skrajāne, advokāte, Tautas frontes aktīviste:- Tautas fronte dibinājās 1988. gada oktobrī, un jau pēc pusotra gada 4. maijā atguvām savu valstisko neatkarību. Tas ir īss laika posms, taču šķiet, ka tajā ietilpinājās vesels laikmets. Bez Tautas frontes darbības, bez katra tautfrontieša aktīvas darbošanās mēs nenonāktu pie 4. maija notikuma, pie pozitīva balsojuma. Darboties mēs sākām ļoti aizrautīgi, pilni ar ideāliem par neatkarību, par brīvību. Ikviens no mums sajuta vēlmi cīnīties par savu vietu dzīvē. Kā nākamās neatkarīgās valsts cilvēki redzējām sevi šajā dzīvē. Darbs notika dažādos etapos, sākot no Tautas frontes nodaļu dibināšanas, pēc tam Augstākās Padomes deputātu virzīšanai uz Maskavu, līdz mērķim uzvarēt Valkas rajona padomes vēlēšanās. Kopumā tas izdevās. Pēc tam sekoja Valkas pilsētas padomes vēlēšanas. Gājām uz darba kolektīviem, runājām, pārliecinājām par savu mērķu pareizību. Izstaigājām visus dzīvokļus, parunājāmies ar katru cilvēku. Tagad var tikai pabrīnīties, cik daudz mūsos bija enerģijas un degsmes.
Vents Armands Krauklis, LTF dibināšanas iniciators Valkas rajonā:- Pie neatkarīgas Latvijas idejas nonācu divu iemeslu dēļ. Jau 7. klasē, lasot vēstures grāmatas, man šķita dīvaini un nesaprotami, kā tas var būt, ka ik pēc brīža mainās vēstures skaidrojams. Bēniņos sāku meklēt citas grāmatas. Tolaik ģimenēs izvairījās runāt par Latvijas brīvvalsts laiku, lai skolā nerastos problēmas. Cik nu dažkārt vecmāmiņa iečukstēja ausī, ka ir bijusi brīva Latvija. Jau 8. klasē mums izveidojās puišu kopa ar domu, ka jācīnās pret padomju iekārtu. Protams, tas bija naivi, taču pārrunājām, kur un kā iegūt ieročus. Paldies Dievam, tālāk par runām netikām un labi vien ir, ka nobijāmies. Skaidrs, ka ilgi gadi būtu jāsēž cietumā. Vijciema puiši, kas padomju laikā ūdenstornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu, reāli saņēma cietumsodu. Mācoties Cēsu mūzikas vidusskolā, man divreiz nācās doties uz drošības komiteju un skaidrot, kāpēc dziedāju “Zilo lakatiņu”. Jaunos cilvēkus, kuri bija saistīti ar mūziku un mākslu, šīs noskaņas aizrāva. Kad dibinājās Tautas fronte, man bija 24 gadi. Mums bija divi nozīmīgi braucieni ar kapelu “Bumerangs”, kas ļoti iedvesmoja. 1987. gadā devāmies uz Baškīriju pie tur dzīvojošiem latviešiem. Sadzīves sarunās daudz spriedām par 1937. gada komunistu režīma represijām. Gadu vēlāk gluži neticamā kārtā kopā ar Valmieras deju kopu “Gauja” koncertējām ASV un Kanādā. Amerikā dzīvojām latviešu ģimenēs. Redzējām, ko nozīmē dzīvot lielā brīvā valstī. Pārrodoties mājās, visi bijām noskaņoti, kaut ko darīt brīvības labā. Tobrīd gan īsti neticējām, ka iespējams iegūt īstu neatkarību, taču ar kaut ko bija jāsāk. Lai Valkas rajonā dibinātu Tautas fronti, aktīvi iesaistījās rajona laikraksts “Mūsu Zeme”, kuru tobrīd vadīja Mārīte Dzene. Izdevās nopublicēt paziņojumu par Tautas frontes dibināšanu. Pēc tam sākās intensīvs, notikumiem un piedzīvojumiem bagāts periods.
