Par iecietību un sapratni (publicēts 26. jūlijā)XXX: Uz Atmodas ielas uzstādītā zīme neaizliedz pilnībā kustību – tiem, kam jāpiekļūst vietām, kas atrodas “zem zīmes”, ir atļauts braukt. Tas, protams, ir atkarīgs no tā, kā apturētais vadītājs spēs motivēt savu iebraukšanu zīmes darības zonā. Izlasot rakstu, manī rodas pārdomas – kādēļ man ir jāievēro šī zīme, bet citi to var neievērot? Viņi ir ar kaut ko pārāki par mani??? Ja ceļu policists soda šo vadītāju, tad viņš “uzmet lūpu” un beigu beigās pat panāk to, ka viņam atvainojas. Tā ir Smiltenes ceļu policista, kurš tikai izpildīja savu pienākumu, publiska pazemošana. Tiešām žēl, ka žurnālisti, pirms raksta, neapdomā, ko raksta. ciris: Vispār kaut kā naivi un bērnišķīgi! Uzmet lūpu un taisnojas kā mazs bērns – slima radiniece, es te steidzos. lēnais: Kā gan policists var zināt, kurp kāda mašīna brauc, ja tās vadītājs nav apstādināts un viņam nekas nav jautāts? Cik saprotu, apstādinātais nekur nav steidzies. Viņam ieskrāpēts dvēselē, ka neviens cits likumpārkāpējs šajā vietā nav apstādināts. Un patiešām, vai tad policists nezina, kāds mēnesis ir pašlaik? Taisnība jau ir – šamajiem jādežurē pa diviem, lai vismaz pa abiem kopā varētu vienoties, kāds pašlaik mēnesis. Un vēl, 40 min. vienam īsam protokolam? Tak jau laikam gaidīja kadu banknoti…no sērijas: Jūsu raksts norāda netieši, ka rakstā minētais noteikumu pārkāpējs ir centies visādi tikt sveikā, gan minot, ka steidzas pie slimās radinieces, gan izteikt neapmierinātību, ka citi, redz, neesot apturēti. Iespējams, ka tieši šādas rīcības rezultātā ceļu policijas darbinieks bija spiests formēt pārkāpumu nevis aprobežoties ar aizrādījumu, jo kāda jēga aizrādījumam, ja pats autovadītājs to neapzinājās. Cik reizes katrs no mums nav, nepamanot zīmi, mašīnu vai ātruma pārsniegšanu, uzrāvies uz policiju? Vai mēs skrienam vaimanādami uz rajonu, meklējam kādu žurnālistu? Nē, samaksājam sodu un dzīvojam tālāk, bet te izrādās, aizskarts kāds neaizskaramais. Bomžu bārs kļuvis klusāks (publicēts 29. jūlijā)Jānis: Zudusī paaudze. Tik vien iespējat, kā viņus represēt – patriekt, lai neredzētu. Lielākās pilsētās tas ir izdarīts un tālāk… Problēmas sakne jau paliek. Un nezinu kādēļ, bet man šķiet, ka bezpajumtnieku, dzērāju, narkomānu Latvijā paliek aizvien vairāk. Tādu cilvēku, kuri vairs neredz jēgu dzīvei šajā valstī, tādu, kuri ir zaudējuši cerību. Tādus nepatīk redzēt, viņi riebjas un ir pretīgi. Tik pat pretīgi, cik tukls, pārticis mietpilsonis, kura dzīve sastāv no TV pārraidēm, ceļa darbs – mājas, un ēdiena uzņemšanas un izvadīšanas. Tikai šis tuklais, tīrais, nebūdams ne ar ko labāks, lamā vazaņķi un rāda uz viņu ar pirkstu. Sakiet, kurš te ir riebīgāks?Pilsētnieks: Nu kas traucē piemērot APK 167. un 171. pantu? Policijai tikai atrunas. Ja ir tam cilvēkam pudele rokās un ir pustukša, tad tā nav atrasta, bet ja ir atrasta, tad policists var atņemt, lai atdotu īpašniekam. Un nedomāju, ka tiem “keksiem” būs liela vēlēšanās šķirties no puspolša. Pāris reižu atņems un netusēsies tur vairāk, jo zinās, ka tur var pazaudēt šmigu.
