Restarts nepalīdzēs (publicēts 6. augustā) nazis: Kur gan partijas tik īsā laikā ņems jaunas sejas? Un kāpēc? Referendumu un jaunās vēlēšanas nepieprasīja tauta ar saviem uzstādījumiem, bet tas bija tikai viena izbijuša prezidenta untums. Partiju piedāvājums nav mainījies, arī vēlētāju pieprasījums ir tieši tāds pats – cīnīties pret kaut ko. Nav tautā vēlmes un gribas dzīvot labāk, ir vēlme, lai tiem kam labāk klājas, būtu sliktāk. Esam gatavi cīnīties ar oligarhiem, miljonāriem, vienkārši pārtikušiem cilvēkiem, nevis pajautāt sev, vai es pats nevēlētos dzīvot pārtikušu dzīvi?Veca, veca anekdote: Dievs prasa latvietim: “Ko tu vēlies, visu došu, bet kaimiņam būs divreiz vairāk.” Latvietis padomā un saka: “Lai man govs nosprāgst!” Tā mēs dzīvojam un turpināsim dzīvot – nabadzībā un ar gandarījumu sirdī par uzvaru pār bagātajiem. nazim: Kā tad tauta nepieprasīja? Tā devās uz referendumu un apstiprināja prezidenta domu. Daba tukšumu nemīl, un kaut neviena jauna partija, bet 100 sejas atrastos. Padomājiet, ja jūs atlaiž no darba kā sliktu darbinieku, jūs taču nemēģināsiet iet vēlreiz pa tām pašām durvīm mēģināt atkal. Ar likumu būtu jānosaka, ka atlaistie nav tiesīgi atkārtoti startēt. Valsts līdz šim nav spējusi nodrošināt sistēmu, lai ikviens varētu dzīvot pārticis, tādi ir tikai daži, kas tikuši pie kaut kā pārdales un sadales. Tā nav skaudība, bet robežojas jau ar pretīgumu pret tiem, kas ātri iedzīvojas jaunajā vidē (Saeimā un valdībā) un dzīvo citu, no tautas atrautu dzīvi. Nedomāju, ka kāds no viņiem jūtas tā, ka būtu apskaušanas vērts, jo alkatība vairo alkatību un nekad nebūs gana, prasības aug, un tāpēc tā gribas šajos krēslos pabūt ilgāk, un ir nospļauties, ko domā citi. Tas vien, ka daudzi veči pamet vecās ģimenes, apliecina, ka šiem cilvēkiem nav labi. Tādi ar savu dzīvi neapmierinātie nevar kaut ko radīt priekš citiem. nazis: Paskatieties uz atlaistajiem valsts ierēdņiem visos līmeņos – caur tiesām atjaunojas darbā savā iepriekšējā amatā, un ļoti lepni pēc tam, bet pirms tam sniedz intervijas presei. Nevajag liekuļot! Arī no privātā biznesa padzītie, nederīgie darbinieki spētu atjaunoties darbā, ja vien pietiktu prāta, jo atlaist darbinieku pēc visiem likumiem pareizi…, lai nu paliek. Cilvēks, kas prot dzīvot un grozīties, iedzīvosies un iegrozīsies jebkuros apstākļos. Šajā ziņā es apbrīnoju visiem pazīstamo Lemberga k-gu – cietumā sēžot, pusgada laikā sapelnīt tik daudz naudas, cik vairumam nav pat apjaušams. Prasības augs līdz ar saņemto naudas daudzumu – tas ir likums, kam bez ierunām pakļaujas vienkāršie cilvēki, bet tā nav alkatība, un vienkāršiem biznesmeņiem ir pietiekami daudz personīgās disciplīnas, lai tai nepakļautos vairāk kā nepieciešams. Tas pats ir sakāms arī par deputātiem. Nevar mērīt otru cilvēku ar savas nabaga domāšanas mēru.
