Krievijas Teātra darbinieku savienības atbildīgā par teātru studiju darbu un Starptautiskās amatierteātru asociācijas Krievijas Nacionālā centra ģenerālsekretāre Alla Zorina nesen viesojās Rīgā un Valkā saistībā ar nākamās vasaras teātru plāniem Latvijā.A. Zorina nodarbojas ar dažādu festivālu, meistarklašu, vasaras teātru skolu, jauniešu teātra nometņu organizēšanu Krievijā un arī ārpus tās. Rīgā un Valkā notika organizatoriskas konsultācijas saistībā ar nākamajā gadā paredzēto teātru projektu, kas savieno 10. Starptautisko teātru festivālu “Tālvils” un starptautisku režisoru un aktieru meistarklasi ar daudziem dalībniekiem no dažādām Eiropas valstīm un pat Latīņamerikas. “Man šis projekts šķiet ļoti nozīmīgs un vērtīgs, jo meistarklašu dalībnieki varēs redzēt pašu labāko no to teātru repertuāra, kas aicināti piedalīties šajā festivālā. Viņi varēs iepazīties ar “Tālvilā” paredzētajām izrādēm, izvērtēt teātru situāciju Latvijā, citās valstīs, kuru pārstāvji piedalīsies šajā festivālā,” uzskata A. Zorina.Gaida ierodamies augstus viesusIespējams, ka daudzi teātra draugi atceras pērn IX “Tālvilā” teātra – studijas “Naš dom” no Odincovas Alberta Remsdela Gērnija (jaunākais) izrādi “Mīlestības vēstules”, kuras režisore bija Alla Zorina.Jautāta, kādu stilu un žanru teātri viņai dvēseliski ir vistuvākie, teātra darbiniece atbild, ka tos nedala. Viņas interešu lokā ir viss – sākot no leļļu teātra līdz plastikas, muzikālajiem, avangarda un eksperimentālajiem iestudējumiem. Krievijas Teātra darbinieku savienības redzeslokā ir viss polifoniskais teātru spektrs.Domājams, ka Valkā uz festivāla “Tālvils” norisēm ieradīsies arī Starptautiskās teātru asociācijas reģionālo komiteju vadītāji un šīs asociācijas, kurā ietilpst vairāk nekā 70 pasaules valstis, prezidente Meria Laksa Virtana no Somijas. Valkai jākļūst par paraugu, kā nelielā vietā ir iespējams sarīkot globālas nozīmes teātru saietus.Radošie kontakti –lieliska padarīšanaMeistarklašu dalībniekiem pirmā tikšanās paredzēta 6. jūlijā Rīgā. Pēcpusdienā pasākums sāksies Smiļģa Teātra muzejā. A. Zorina tikās ar Latvijas Kultūras ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem, apskatīja Smiļģa muzeju, lai saprastu, kā labāk visu noorganizēt. Viņa tikās arī ar Kultūras akadēmijas rektoru Jāni Siliņu, kurš apsolīja uzstāties ar ziņojumu “21. gadsimta Latvijas teātris”. “Domāju, ka tas būs ļoti interesanti. Pirmās dienas programma būs ļoti piesātināta. Ceru, ka, saskaņā ar norunu, pēc tam varēsim iesaistīties arī Vislatvijas Deju svētkos, parādot savu programmu. Pēc tam visi dosimies uz Valku,” stāsta teātra pasaules speciāliste.Viņu interesē gan festivāls “Tālvils”, gan Aivara Ikšeļa iestudējumi. “Pirmoreiz uz “Tālvilu” Valkā ierados 1999. gadā. Parasti ir tā, ka pēc festivāliem visi sakari un saziņa pārtrūkst, taču ar Valku ir citādi. “Tālvils” man ir iekritis dvēselē. Redzēju, cik pretimnākoša ir pilsētas vadība, jutu, ka viņiem tas vajadzīgs. Pilsētas mēri vienmēr rīkoja pieņemšanas režisoriem. Lielu lomu spēlē arī tas, ka Aivars ir ļoti radošs cilvēks. Valkā bieži un labprāt ierodas teātri no Krievijas. Arī valcēniešus aicinām uz Krieviju. Reiz viņi nokļuva pat līdz Baikāla ezeram festivālā “Sibīrijas rampa” uz Oļhonas salas,” smaida Alla Zorina. Viņa uzsver, ka radošie kontakti vienmēr ir lieliska padarīšana.Ar teātra pasaules zvaigznēm“Lai gan dzīvojam vienā pasaulē, taču krievu dramaturģijas darbi pie mums nenokļūst tā un tik daudz, kā tas notika padomju laikā. Pateicoties Allai Zorinai un Krievijas Teātra darbinieku savienībai, varam iepazīties ar tādiem krievu dramaturgu darbiem, kuri citkārt pie mums nenonāktu,” uzskata festivāla “Tālvils” organizētājs un Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis.Seminārā festivāla laikā gaidāmi pazīstami teātra pedagogi no Teātra mākslas akadēmijas, Kinematogrāfijas akadēmijas Krievijā. Meistarklases vadīs teātra zvaigznes no Lietuvas, piemēram, Gitis Podagims, kurš stāstīs par Čehova lugu iestudēšanas aspektiem. Meistarklases nosaukums ir “Konstantīns Staņislavskis: Mihails Čehovs šodien”.Ir sākušās pārrunas arī ar Pitsburgas Karnegi akadēmijas profesoru Mladenu Kiselovu, kurš ir arī pasniedzējs Mūzikas un teātra mākslas akadēmijā Tallinā. Viņš ir bulgārs, teātra izglītību ieguvis Maskavā un ir Anatolija Efrosa skolnieks, kurš aizrāvies ar Čehova daiļradi. “Tikšanās ar šādiem cilvēkiem parasti dod vielu pārdomām, noved pie jaunu ideju rašanās. Man nepatīk festivāli, kuri paiet bez paliekošām sekām. Vēlos, lai dalībnieki pēc festivāla sazinātos, apspriestos, tiktos cits ar citu un viens otram palīdzētu,” savu kredo izklāsta A. Zorina.Visapkārt nekādu vilinājumu A. Ikšelis ir piedalījies daudzās meistarklasēs, jo īpaši Krievijā. “Tas ir grūts darbs, nevis izklaide brīvajos brīžos vai ekskursija. Parasti strādājam no rīta līdz vēlai naktij vai dažkārt pat līdz agra rīta stundai, ja diskusijas ieilgst. Ikvienam režisoram tā ir milzu skola,” uzskata A. Ikšelis. Viņš piebilst, ka Krievijā meistarklases parasti notiek Maskavā vai Sanktpēturburgā, un cilvēciski ir saprotami, ka dalībnieki vēlas redzēt kaut ko vairāk, iziet ārpus noslēgtā cilvēku loka.Šoreiz festivāla “Tālvils” jubilejas gadā arī Valkā būs neierastāk. A. Ikšelis kopā ar A. Zorinu bija viesu mājā “Ķempēni”. Tika nolemts, ka meistarklase jārīko tieši tur. Apkārt lauki, meži, tīrs gaiss un nekādu vilinājumu neapmeklēt nodarbības. Tikai teātris, teātris un vēlreiz teātris. Visi kā vienā ģimenē. Tā arī būs lielākā atšķirība no iepriekšējos gados Valkā notikušajām teātru meistarklasēm, kad ne vienam vien radās nepārvarama vēlēšanās ieraudzīt kaimiņvalsti vai pagozēties saulē pie Zāģezera.Pilnbrieda jaunības laikāA. Zorina bilst, ka ievērojami ir tas, ka viņu organizācijas veidotie starptautiskie semināri notiek jau 15. reizi. “Ja šim skaitlim pieskaita “Tālvila” 10 gadus, tad kopā ir apaļš ceturtdaļgadsimts. Tas ir pilnbrieda jaunības laiks, apzinātas dzīves sākuma laiks. Esam enerģijas pilni visu izdarīt pēc iespējas labāk. Mūs atbalsta ne tikai kultūras ministrija, bet arī pārrobežu projekta sadarbības partneri un projekta vadītāji,” stāsta A. Zorina. Viņa domā, ka nākamvasar iecerētais pasākums nebūs viegls nedz tā organizētājiem, nedz dalībniekiem, taču tas būs vērtīgs visiem. “Būsim noguruši, taču dvēsele priecāsies,” formulē A. Ikšelis. Viņš paredz, ka arī šoreiz, šķiroties pēc festivāla noslēguma, neiztiks bez asarām acīs, solījumiem turpināt sazināties un visām citām emocionālām izpausmēm, kas mēdz būt garīgi tuvu cilvēku attiecībās.
