Vasaras saulgrieži līdzi nes daudz tautas tradīciju.
Vasaras saulgrieži līdzi nes daudz tautas tradīciju
Vasaras vidū, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā, Latvija svin Jāņus, ieskandinot tos ar Līgo vakara izdarībām.
Bez kā tad Jāņi nav iespējami? Protams, bez ugunskura. Savulaik uzskatīja, ka Jāņu ugunskuri pauž kosmosa un zemes vienotību. Pēc tautas ticējuma, vasaras saulgriežos dzīvību rosinošie spēki ir visaktīvākie – gan cilvēkos, gan visā dabā. Viena no skaistākajām tradīcijām ir līgošana, kad svinētāji pie ugunskura dzied dziesmas, aplīgo Jāņus un Līgas, kā arī slinkākos dārzu un tīrumu kopējus.
Tāpat kā ugunskurs, arī vainagi ir obligāti vasaras saulgriežu rituālu elementi. Tas tādēļ, ka kopš senlaikiem aplis tiek uzskatīts par maģisku veidolu, kura centrā var koncentrēt enerģiju. Pēc latviešu ticējumiem, šī enerģija rodas no vainagā iepīto zāļu spēka.
Meitas sev vij vainagus no lauku ziediem, bet vīri liek galvā ozollapu vainagus.
Tradicionāli ir kļuvis par paradumu pirms Jāņiem koši sakopt savas sētas, izdaiļot dārzus, lai izsargātos no aplīgotāju asajām mēlēm.
Vēl saulgriežu rituālā nozīmīgu vietu ieņem Jāņu pirts. Pēc tradīcijas, pirtī ieteicams izmantot vairākas dažādu zāļu slotas, jo katra kaut ko dziedē un sniedz no jauna. Piemēram, bērzu slotiņa paredzēta enerģijas uzņemšanai, ozola slotiņa – saiknei ar dievišķo, bet pīlādžu slotiņa, lai atbrīvotos no visa sliktā. Vēl izmanto apses, vītola, upenāju un citas slotas.
