Seno Olimpisko spēļu laikā pārtrauca visus karus un konfliktus, lai brīvi sevi izrādītu sacensību arēnās.
Seno Olimpisko spēļu laikā pārtrauca visus karus un konfliktus, lai brīvi sevi izrādītu sacensību arēnās. Mūsdienās situācija ir mainījusies, jo šīs planētas nozīmīgākās sacensības ir komercializējušās un aplipušas ar politiku.
Šogad pat ierasti svinīgā un emocionālā olimpiskās uguns stafete Pekinas olimpisko spēļu gaidās pārvērtusies līdz nepazīšanai. Lielākajā daļā valstu lāpu sagaidīja ar skaļiem protestiem.
Saistībā ar demonstrācijām, kas Parīzē notika pret Ķīnas vardarbību Tibetā, olimpiskās uguns stafetes organizatori nolēma nodzēst olimpisko lāpu, bet pati lāpa apsardzes pavadībā nogādāta autobusā. Kalifornijā daudzi tūkstoši skatītāju neredzēja šo simbolisko uguni, jo organizatori mainīja tās pārvietošanas maršrutu. Varas iestādes visās valstīs baidās no incidentiem, kādi notika gan Londonā, gan pirms tam Stambulā, kad demonstranti centās uzbrukt lāpas gājienam un to nodzēst. Uguni stingri apsargā. Visi, kuri seko Olimpisko spēļu norisei, zina, ka pagājušajā gadsimtā ir bijuši divi traģiski notikumi – 1972. gadā Minhenē palestīniešu teroristi uzbruka Izraēlas komandai. Incidentā dzīvību zaudēja 11 sportisti. Otrs terora akts notika 1996. gadā Atlantā. Tā nu ir noticis, taču uzbrukumi lāpai līdz šim nav notikuši. Saprotami, ka tibetieši vēlas brīvību un cenšas piesaistīt pasaules uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, taču diezin vai olimpisko svētumu zaimošana ir tā labākā metode.
