Par izmaiņām mācību grafikā skolā ziņo radio un televīzija. Nupat no Amerikas atgriezās Valkas pamatskolas angļu valodas skolotāja Vēsma Galgāne, kura tur nokļuva ar Rotari Valkas kluba palīdzību.
Par izmaiņām mācību grafikā skolā ziņo radio un televīzija
Nupat no Amerikas atgriezās Valkas pamatskolas angļu valodas skolotāja Vēsma Galgāne, kura tur nokļuva ar Rotari Valkas kluba palīdzību. Viņa atbilda noteikumiem – ir gana jauna un profesionāle savā darbā.
Skolotāja ir mācījusi rakstīt motivācijas vēstules skolēniem, un nu, lai nokļūtu aiz okeāna, tā bija jāraksta pašai. Izdevās. Ziemassvētkos viņa saņēma pozitīvu atbildi un devās uz pārrunām. Kopā ar citiem trijiem grupas dalībniekiem un grupas vadītāju rotarieti Mihaelu Ahlbergu V. Galgāne devās uz Ohaijo pavalsti ASV dienvidaustrumos. Šā štata rotarieši Latvijā viesojās pērn. Jautāta, vai skolotāja vēlēsies kļūt par rotarieti, viņa daudznozīmīgi atbildēja, ka viss esot pašas rokās. Katrā ziņā skolotāja uzzināja, kā šī sistēma darbojas un cik lielu atbalstu izglītībai sniedz Rotari. Viņa iepazina līdzīgu komandu no Brazīlijas un Japānas. Šā projekta noslēgums apgabala rotariešiem būs rudenī Stokholmā.
Apbrīno par elastību valodās
Jautāta, kādi būs nozīmīgākie ieguvumi Valkas bērniem no viņas brauciena, skolotāja atbild, ka turp braukusi ar domu, lai skolēniem atrastu drošus un stabilus vēstuļu draugus. Tā ir arī būtiska motivācija bērniem turpināt apgūt angļu valodu gana augstā līmenī. V. Galgāne no Amerikas atveda kādas skolas 4. klases bērnu sagatavotu un pašrocīgi iesietu grāmatu. Pašlaik tiek domāts, ka tāda jāsagatavo par Valkas pamatskolu un jānosūta iespējamajiem draugiem.
“Viens no iemesliem, kāpēc devos uz Ameriku, bija apmeklēt angliski runājošu valsti. Ja jau skolā man ir jāmāca par Ameriku, tās klimatu, ģeogrāfiskām īpatnībām, kultūru un cilvēku dzīvesveidu, tad tas jāredz pašai. Tas ir jauki, ka tagad skolēniem zināšanas varu sniegt ne tikai no grāmatā lasītā, bet arī papildināt ar personīgo pieredzi,” skaidro pedagoģe.
Viens no aspektiem, par ko Amerikā apbrīno latviešus, ir viņu elastība mācīties valodas. “Viņi bija pārsteigti, uzzinot, ka angļu valoda šai grupai ir nevis dzimtā, bet svešvaloda, turklāt Latvijā daudz cilvēku prot arī krieviski vai vēl kādu citu valodu. Savukārt latviešu mēle viņiem šķita ļoti muzikāla,” smaida skolotāja. Lielās tautas nekad nav aizrāvušās ar valodu apguvi, bet mazajām tas ir ļoti nepieciešami.
Vēsmu pārsteidza tas, ka no rīta mājas saimnieks pat pie nelielām klimata izmaiņām allaž ieslēdza vietējo radio vai televīzijas kanālu, jo tikai tā var uzzināt par darba kārtības izmaiņām vietējā skolā. Ja ir migla, tad parasti mācību sākumu pārceļ par divām stundām. Par skolēnu drošību Amerikā ļoti rūpējas, piemēram, skolas autobusu durvis atver tikai pēc tam, kad pagalmā ir iebraukuši un apstājušies visi autobusi.
Ja Latvijā lielākoties sākumskolās pedagogi audzina un apmāca bērnus no 1. līdz 4. klasei, tad ASV par šādu sistēmu brīnījās, jo tur pedagogi ar konkrēto klasi strādā tikai vienu gadu.
Iepazīst ugunsdzēsēju darbu
Skolotāja ir guvusi pamatīgu pieredzi par izglītības sistēmu ASV. Viņa apmeklēja gan skolas, gan bērnudārzus. Kad amerikāņi uzzināja, ka Vēsmas vīrs ir ugunsdzēsējs, viņai piedāvāja apskatīt arī ugunsdzēsēju depo un iepazīstināja ar daudzveidīgo glābšanas tehniku. Interesanti, ka pilsētā istabās, kurās mīt bērni, logā ir īpaša zīme – bizbizmārīte. Tas tāpēc, lai nelaimes gadījumā šai vietai pievērstu īpašu uzmanību, jo bērni izbailēs mēdz paslēpties zem gultas vai citās grūti pieejamās vietās.
V. Galgāne okeāna otrā krastā iepazina ne tikai skolotāja un ugunsdzēsēju profesiju, bet arī to cilvēku nodarbes, kas viņu uzņēma savās mājās, piemēram, tiesneša darbu. Vēl skolotāja apmeklēja bibliotēkas un redzēja, kā tur gatavo leļļu teātra izrādes. Tās mazos amerikāņus motivē lasīt grāmatas.
Protams, neiztika arī bez kultūras pasākumiem – redzēts koncerts Cincinati operas teātrī. Visa vecuma amerikāņi ir apsēsti ar beisbolu, tāpēc bija jānoskatās profesionālo komandu sniegums.
Vakaros bērniem stāsta pasakas
V. Galgāne iepazina milzumlielu skolu ar 3000 skolēnu. Tajā bija neiedomājami daudz iespēju sportot. Pie skolas uzbūvēti tenisa korti, beisbola laukumi un stadioni. Viņai interesantākas šķita ar Valkas mērogiem samērojamas, kurās mācās apmēram pustūkstotis skolēnu. Bija arī skolas, kurās mācās tikai 1. un 2. klases bērni. Vēl skolotāju pārsteidza, ka visu skolu katrā klasē bija valsts karogs.
ASV apmēram 90 procenti ir ticīgu cilvēku. Skolotāja parasti dzīvoja katoļu ģimenēs. Adaptācijas dēļ visgrūtākā viņai bijusi pirmā nedēļa. Par viešņu īpašu interesi izrādīja bērni – viņi aizgūtnēm stāstīja par sevi, skolu un pilsētām, bet Vēsmai bija jārunā par Latviju, vakarā jālasa pasakas un jāspēlējas ar mazuļiem. “Biju gandrīz kā aukle,” smaida skolotāja. Visās ģimenēs, kur viņu uzņēma, cilvēki bija interesējušies par Latviju. Tiesa, uzstājoties Rotari klubos, bija tādi, kuri par šo mazo valstiņu nezināja neko. Arī skolās bija jāatbild uz muļķīgiem jautājumiem – vai pirms brauciena esmu redzējusi dolāru, vai Latvijā ir datori un mobilie tālruņi. Kad šiem skolēniem prezentācijā par Latviju skolotāja demonstrēja “Prāta vētras” videodisku, to uzņēma ar milzu atsaucību. Savukārt ģimenēm viņa dāvāja Valkas domes sarūpēto fotoalbumu par Valku un Valgu un citus pilsētai raksturīgus suvenīrus.
Vēl skolotājai pavisam neierasta likās situācija, ka amerikāņi, atnākot mājās pēc darba vai mācībām, nepārvelk apavus. Tikai ar laiku viņa saprata, ka amerikāņi pa ielu gandrīz nestaigā, jo uzturas tikai mājās un pārvietojas automobiļos. Pat no sava dzīvokļa viņi garāžā nokļūst pa slēgtu telpu. Ģimenē parasti ir vairākas mašīnas – vīram, sievai, lielāks auto visai ģimenei kopējiem izbraukumiem un vēl kāda sporta mašīna atpūtas brīžiem.
Ne mazāk dīvaini skolotājai šķita milzumlielās ēdiena porcijas. Sākumā, aklimatizācijas laikā, galvenā ēdienreize pēc Latvijas laika bija trijos naktī. Kurš cilvēks šādā laikā spēj kaut ko vairāk nekā paknābāt tikai pieklājības pēc. Protams, Amerikā dzelzs likums ir, ka visur atlikušo ēdienu piedāvā iesaiņot skaistās kastītēs un ņemt līdzi, pat iesāktu alus pudeli. Interesanti, ka augļu sulu izvēle tur ir mazāka nekā Latvijā. Vienmēr visus dzērienus, atskaitot alu, piedāvā ar lielu daudzumu ledus.
Gūtie iespaidi skolotājai pamazām sakārtojas, un izkristalizējas tikai tās lielas, kuras būs noderīgas turpmāk, un tās bagātīgās emocijas, kas dzīvi padara tīkamāku.
