Sestdien, 23. jūlijā, visā valstī notiks tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu.
Saskaņā ar likumu, pagājušajā nedēļā, 10 dienas pirms referenduma, sāka darboties balsošanas iecirkņi. Līdz referendumam vēlētājiem nebūs iespējams iepriekš nobalsot par Saeimas atstāšanu vai atlaišanu, bet tie cilvēki, kuri veselības stāvokļa dēļ referenduma dienā nevarēs ierasties iecirknī, ir tiesīgi iesniegt pieteikumu par balsošanu savā dzīvesvietā, slimnīcā vai kādā sociālā iestādē. Pieteikumu iecirknī drīkst iesniegt jebkura persona, kurai iesniedzējs uzticas. Balsošanas iecirkņi patukšiValkā šajās dienās, kā daudzviet valstī, manas ierašanās laikā iecirknī pilsētas kultūras namā valda klusums. Iecirkņa darbinieks Ziedonis Pētersons stāsta, ka ik pa laikam kāds tomēr ienākot. “Esam jau saņēmuši divus iesniegumus ar vēlmi balsot mājās, bet noteikti būs vēl. Parasti visi sarosās pēdējās dienās,” saka Z. Pētersons.Pati nobalsošana notiks 23. jūlijā no pulksten 7 līdz 22. Vēlētāji referenduma laikā drīkst balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Balsot varēs arī ieslodzījuma vietās. Kā informē Centrālā vēlēšanu komisija, tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?” Iespējamie atbilžu varianti būs “par” un “pret”. Ejot uz iecirkni, līdzi jāņem pase. Iepriekš ieteicams pārliecināties, vai tai nav beidzies derīguma termiņš. Atbilstoši Satversmei, 10. Saeima būs atlaista, ja par to nobalsos vairāk nekā puse no vēlētājiem, kuri piedalīsies referendumā. Tātad jebkurā gadījumā piedalīties referendumā ir svarīgi.Saeimas atlaišanu 28. maijā savu pilnvaru laikā ierosināja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīkojumu par parlamenta atlaišanas ierosināšanu prezidents izdeva pēc Saeimas vairākuma lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa un Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Latvijā šīs rīkojums, uz ko Valsts prezidentam tiesības dod Satversme, ir izdots pirmo reizi. “Mums jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas demokrātijas privatizācija. Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem cilvēkiem vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai,” savu izšķiršanos motivēja Valsts prezidents.Tautā neticība joprojām lielaPēc V. Zatlera uzrunas tautai, kurā viņš informēja par savu lēmumu, strauji cēlās viņa kā politiķa reitings. Pēc prezidenta pilnvaru beigām V. Zatlers ir sācis dibināt savu reformu partiju.Par gaidāmo referendumu, topošo Zatlera partiju un laiku pēc tam sabiedrībā viedokļi nav viennozīmīgi. Liela daļa cilvēku netic, ka Zatleram izdosies ko mainīt, jo mafiozās struktūras jau pārlieku nostiprinājušās. “Domāju, ka nākotnē maz kas mainīsies. Pagaidām taču mēs lasām presē tikai tos it kā jauno spēku pārstāvju vārdus, kuri pie varas bijuši arī līdz šim. Tas arī saprotams, jo vismaz es nevaru iedomāties gudru un zinošu cilvēku, kurš tagad būtu ar mieru līst tajā netīrajā vidē, lai situāciju uzlabotu. Uz Saeimu tiecas tikai tie, kuri skaidri zina, ko grib sev,” saka valcēnietis Juris Krastiņš. Vēl daļa cilvēku uzskata, ka arī līdzšinējā Saeimā bija deputāti, kurus neapmierināja liegums veikt kratīšanu aizdomās turētā politiķa dzīvesvietās. “Visi nav vienādi vērtējami un uzreiz padzenami,” spriež Valdis Gudrītis. Savukārt tie, kuri vēlas atlaist Saeimu, vēl nezina, kuri būtu cienīgi turpmāk vadīt Latvijas valsti. Un tomēr – katram lēmums būs jāpieņem. Kāds tas būs, tāda būs arī valsts nākotne.
