viedokļi
Imants Mitrošenko, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Policija kritusi par upuri negācijām, kas valda sabiedrībāLai izskaustu šādu parādību, pirmkārt, dienestā nedrīkst pieņemt cilvēkus ar noslieci uz likumpārkāpumiem un strikti jāpilda dienesta gaitas likuma prasības attiecībā pret kandidātiem. Otrkārt, policijas darbinieki jānodrošina ar maksimālām sociālajām garantijām, jo atalgojuma maksimālā robeža policijā nekad nebūs tik augsta kā privātajā sektorā, jāpopularizē policijas darbs, nedrīkst šo visai nepateicīgo darbu pārvērst par rutīnu, jārada visas iespējas policijas darbiniekam un arī viņu ģimenes locekļiem aktīvi atpūsties, saņemt atlaides veselības aprūpes pakalpojumiem, rehabilitācijai. Policijā jārada tādi darba apstākļi, lai nevienam nekad nerastos vēlme izdarīt likumpārkāpumu, jo sekas būs darba zaudējums. Ja mēs neticētu, ka minēto iespējams īstenot dzīvē, tad policijas darbam nebūtu jēgas un varētu teikt, ka dzīvojam un strādājam vienai dienai, bez skaidra redzējuma par nākotni un vīzijas par to, kā vajadzētu būt. Likums pietiekami strikti nosaka prasības, kurām jāatbilst katram policijas darbiniekam. Mana darba pieredze policijā pierādījusi, ka te strādā patiesi lieliski cilvēki – sava darba fanātiķi un profesionāļi, kuri celsies nakts vidū, ja būs nepieciešams nodrošināt sabiedrisko drošību un kārtību vai aizsargāt iedzīvotājus no likumpārkāpējiem.Policija pašlaik ir kritusi par upuri tām negācijām, kas valda sabiedrībā. Diemžēl, ja 99 cilvēki teiks par tevi labu, bet tikai viens sliktu, ticēs tam vienam un priecāsies. Tam piemērs ir viena no pēdējām policijas darba epizodēm un tās atspoguļojums sabiedrībā. Gandrīz vienlaikus publiskajā telpā parādījās informācija par Rīgā aizturēto policistu ar 0,2 gramiem narkotiku un vairāku bruņotu laupīšanu atklāšanu, kad policija aizturēja veikala „top!” apzadzējus. Ja pirmā ziņa vēl tagad gozējas ziņu TOP augšgalā, tad vairāku bruņotu laupīšanu atklāšana palika pamatīgā ēnā. Nostrādāja teiciens – laba ziņa ir slikta ziņa.
Zigeta Vīķele, Beverīnas novada pašvaldības juriskonsulteProblēmu nevar atrisināt Iekšlietu ministrija viena patiDomāju, ka noziedznieki nav dalāmi pēc profesijām. Nozieguma izdarītāji ir daudz un dažādu profesiju pārstāvji. Atšķirība, ka policistiem ir daudz lielāka vara pār sabiedrības pilsoņiem, ko pati sabiedrība savas aizstāvības labā tiem piešķīrusi. Kā varas apliecinājums nēsāt un pielietot ieročus. Līdz ar to šo cilvēku psiholoģiskajai atbildībai jābūt augsti izvērtētai. Par ļoti augsto atbildību, ko mēs kā sabiedrība gribam no policijas sagaidīt, neesam gatavi maksāt un arī atbalstīt. Katrs strādājošs pilsonis šajā valstī maksā lielus nodokļus, policistus ieskaitot, bet atbalsts ir niecīgs. Šī nav policistu kadru krīze, bet gan valsts ekonomiskā krīze, un sekas redzamas visos līmeņos – gan izglītībā, gan veselībā, gan iekšlietu sistēmā. Uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt.Labākie aiziet vai aizbrauc, to nevarēs atrisināt viena Iekšlietu ministrija, tas ir komplekss jautājums. Ja Latvijā netiks radīti apstākļi, kas veicina uzņēmējdarbību, nebūs nodokļu un valsts budžets būs niecīgs. Lielākie nodokļu veidotāji ir uzņēmēji.Ja netiks atbalstīts uzņēmējs, tad nebūs ne mūs sargājošu policistu, ne mūs ārstējošu ārstu, ne mūs izglītojošu skolotāju.
Aldis Raiskums, bijušais policists – izdienas pensionārsAgrāk policijas darbiniekiem bija lielāka atbildības sajūtaŠobrīd ir par daudz jauno policistu, un pieļauju, ka kadru pārbaudes vairs nav tik stingras kā agrāk. Es sāku strādāt deviņdesmitajos gados. Tolaik Smiltenē bija periods, kad trūka darbinieku. Tad ņēma cilvēkus no malas, bez juridiskās izglītības, taču tādus, kuri bija sasnieguši zināmu vecumu un ar pieredzi. Viņi grūti un smagi strādāja un ar godu aizgāja pensijā, nebija nekādu problēmu. Sākumā alga bija tikai 80 latu mēnesī. Mēs nevarējām atļauties paēst pusdienas, bet apziņa bija un cilvēki strādāja. Kad stājos šajā darbā, vadība pārbaudīja ne tikai mani, bet arī manu ģimenes un radu loku. Jāteic, ka policijas darbs nav tikai darbs, tas ir dzīvesveids. Jebkurā brīdī var atraut no ģimenes, var izpalikt svētki, jo jāpilda pienākumi.Jaunie policijas darbinieki ir pavisam citas paaudzes cilvēki. Mēs nākam no tiem laikiem, kad vecāki savus bērnus audzināja stingri. Labi, ka policijā vēl nav nonākusi tā paaudze, kurai eksistē tikai tiesības. Nedrīkst pieļaut, ka par policistu kļūst cilvēks, kurš nav labi audzināts un kuram nav stingrs raksturs un liela atbildības sajūta. Nedrīkst pieļaut, ka var paslīd kāja, tāpēc kadru pārbaudei jābūt ļoti stingrai.Lai izskaustu situāciju, kad noziedznieku rindās var nonākt paši policisti, vispirms ir jāsakārto iekšlietu sistēma, jāsāk ir ar augstāk stāvošām personām. Ne velti saka – zivs pūst no galvas. Mēs jau bijām tie melnā darba darītāji. Dzirdēju, ka policijā vēl grib ievērojami samazināt štata vietas, bet darba apjoms paliek tas pats, ja ne pat lielāks. Tas ir absurds. Policistu darbs ir jānovērtē!
