Pirms 70 gadiem, 1941. gada 6. jūlijā, no uzbrūkošās vācu armijas bēgošās Sarkanās Armijas vienības bija atstājušas Valku, bet vācieši vēl nebija ienākuši. Pilsētā vēl bija palikušas atkāpšanās sedzēju grupas un sākuši darboties latviešu nacionālie partizāni. To vidū – divi 9. Rēzeknes kājnieku pulka virsnieki, kuriem bija izdevies izglābties no Latvijas Armijas iznīcināšanas operācijas Litenes nometnē 14. jūnijā – leitnants Ādolfs Maršaus un viņa biedrs, kura uzvārdu nav izdevies uzzināt.Krievi bija mīnējuši un mēģināja uzspridzināt Valkas Kultūras namu, kā arī citas vērtīgas celtnes. Bet Kultūras nams neuzsprāga, jo minētie latviešu virsnieki bija to atmīnējuši. Spridzinātāji atgriezās to noskaidrot un sadūrās ar minētajiem latviešu virsniekiem. Leitnants Ādolfs Maršaus krita no čekistu lodēm uz nama izejas kāpnēm. Otram latviešu virsniekam izdevās aizbēgt.Tajā pašā laikā Valkas slimnīcas sanitārs Aleksandrs Priede bija uzvilcis Latvijas karogu Valkas ugunsdzēsēju depo tornī kā signālu par Sarkanās Armijas vienību atkāpšanos. Bet viņš krita vajātāju rokās un tika nogalināts.Pēc Valkas atbrīvošanas no padomju okupantiem abus kritušos – leitnantu Ādolfu Maršaus un sanitāru Aleksandru Priedi apbedīja kopā Valkas 1919. gada brīvības cīnītāju kapos. Padomju otrās okupācijas laikā viņu kapu kopiņas un piemiņas akmens bija iznīcināts, bet tagad ir atjaunots.
