Kaut kas tāds Smiltenē vēl nav bijis, atzīst aptaujātie cilvēki, kurus “Ziemeļlatvija” satika Polijas, Zviedrijas un Somijas nacionālās virtuves ēdienu degustācijā.
To pat varētu izmēģināt pagatavot mājās, spriež smiltenietes, pensionāres Elga Bunga un Velta Grigule, nogaršojušas ēdienu, ko Polijas jaunieši sauc par “gžika”. Produktus atved no dzimtenesTas ir biezās šķēlēs sagriezts vārīts kartupelis. Uz katras šķēles ir uzlikta sāļa biezpiena masa, kuras gatavošana ir brīva improvizācija. Piemēram, biezpienu var sajaukt ar krējumu un pielikt sāli, ķiploku un dilles. Vislabāk šis ēdiens garšo, kad kartupelis vēl ir karsts.Ar savu valstu virtuvi smilteniešus iepazīstināja gandrīz 20 jaunieši no Zviedrijas, Somijas un Polijas, kuri kopā ar vienaudžiem no Latvijas aizvadītajā nedēļā darbojās jauniešu apmaiņas projektā “F.R.I.E.N.D.S.H.I.P.” (draudzība – redakcijas piezīme). Gandrīz visu nedēļu viņi pavadīja nodarbībās Smiltenes pagasta lauku mājā “Kalbakas”, bet piektdien Smiltenes kafejnīcā “Mūza” aicināja ikvienu interesentu uz starpkultūru virtuves pasākumu degustēt jauniešu gatavotos ēdienus.Piemēram, poļi visus vajadzīgos produktus uz Smilteni atveda no savas dzimtenes, izņemot kartupeļus. Tos atvēlēja “Kalbaku” saimnieki. Taujātas, kurš ēdiens vislabāk raksturo Polijas nacionālo virtuvi, Joanna Bartosza un Gražina Cannona nosauc bigošu. Tas ir kāpostu ēdiens, ko, strikti ievērojot tradīciju, vajag gatavot trīs dienas un kuram pievieno dažādas gaļas (liellopa, aitas, cūkas) un turpina sautēt, bet trešajā dienā pievieno dažādas desas. Poļu virtuvē dominējot kāposti, gaļa un kartupeļi. Degustācijā Smiltenē jaunieši cienāja ar jau minēto “gžiku”, gardām kartupeļu pankūciņām, ko Polijā, izrādās, ēd arī ar saldu mērci, sāļajām uzkodām, gaļas un desu plati, pikantu mērci un sviestmaizītēm ar sieru. Somi izcep kanēļmaizītesSomijas jaunieši degustācijas galdā cēla pašu ceptas kanēļmaizītes, kas viņu dzimtenē ir iecienīts našķis un neiztrūkstošs gardums Ziemassvētku galdā. Somu virtuvi raksturo arī zivju (it īpaši foreles, laša un siļķes) un ziemeļbrieža gaļas ēdieni, taču Smiltenē tie izpalika.Zviedrijas delegācija cienāja ar safrāna smalkmaizītēm, kokosriekstu kūku un cepumiem. Pernilla Bjorkmane no Ostersundas pilsētas “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka šādus konditorejas izstrādājumus zviedru brīvprātīgie jaunieši gatavo vietējā jaunatnes centra kafejnīcā. Tās darbs nav vērsts uz peļņu, bet jauniešiem dod iespēju izmēģināt roku uzņēmējdarbībā. Degustēt ārzemju jauniešu gatavotos ēdienus atnāca ne viens vien smiltenietis. “Viss bija garšīgs. Bērni ir centušies,” uzteic pensionāre E. Bunga. Viņa kā latviešu virtuvei raksturīgus ēdienus ārzemniekiem ieteiktu speķpīrāgus, pelēkos zirņus ar speķi, sautētus kāpostus ar desiņu.Seniore piekrīt tam, ka svešas valstis var iepazīt arī ar ēdiena palīdzību, ne tikai braucot ceļojumā vai lasot aprakstus grāmatās un žurnālos. Ārzemju viesus Smiltenē uzņēma Balvu biedrība “Raibais kaķis”, īstenojot jauniešu apmaiņas projektu. Tās valdes priekšsēdētājs Sergejs Andrejevs informē, ka projekts iekļaujas Eiropas Savienības programmā “Jaunatne darbībā” un ir vērsts uz neformālo izglītību. “Caur dažādām radošām aktivitātēm mēģinājām iepazīt citu valstu kultūru. Galvenā ir jauniešu motivācija piedalīties, gūt jaunu pieredzi pat tad, ja angļu valodas zināšanas nav ļoti labas,” teic S. Andrejevs.Latviju projektā pārstāvēja jaunieši no Balviem, Alūksnes un Rīgas, bet Smiltene par norises vietu izvēlēta, jo S. Andrejevam šajā pusē ir paziņas.
