Lilita Ikale
Baltā pasaule
Balts sniegs,Piens balts,Balti Latvijas galdauti,Balti sievu galvauti,Baltas mašīnas, jo naudas krāsai nepietiek.Balts zaķis mežā, balts, lai nepamana.Baltas svecītes mežā baltu eglīti silda.
Gads sākas balts -Uzvelc baltu kreklu,Uzraksti baltas domas, satiec baltus cilvēkus, dari baltus darbus.Uzliec baltu galdautu!
Lilitu Ikali nevar nepamanīt, lai kur arī viņa ierastos. Viņa ir spilgta persona un izceļas ar oriģinālu apģērbu, neizsīkstošu enerģiju, radošām darbībām un spēku iedvesmot citus.Šķiet, ka vārds viņai dots, vadoties no nosauktajām īpašībām tā skaidrojumā. Lilita prot celt, veidot, pārvērst, izdomāt, ir lepna un mērķtiecīga. Varētu domāt, ka šīs īpašības vārdam pierakstītas, zinot tieši viņu. Protams, tāds cilvēks nepaliek apslēpts sabiedrībai pat tad, ja dzīvo nevis metropolē, bet attālākajā novada Zvārtavas pagastā
Pagasta iedzīvotājiem raksta apsveikumusArī pagājušā gada nogalē L. Ikale pievērsa sev uzmanību. Viņai kopā ar meitu lindu Valkas novadpētniecības muzejā bija vērienīga izstāde. Pēc tam Lilita pagasta iedzīvotājiem uzrakstīja Ziemassvētku un Jaungada apsveikumus. L. Ikale gan mani izlabo, sakot, ka tas ir visas pagasta biedrības “Atrodi laiku sev” darbs. “Mēs to darām jau trešo gadu. Rakstām arī uz Jāņiem. Marita Treijere zina visas vientuļnieku adreses, es gatavoju apsveikumus. Tas sākās tā, ka es kā vēlēšanu komisijas locekle braukāju pa mājām. Pagastā ir diezgan daudz vecu un vientuļu cilvēku. Sēž tāda tantīte mājās, nav viņai tuvinieku, lai taču arī viņai tiek kāds prieciņš, redzot, ka nav aizmirsta, lai saņem vismaz apsveikumu,” stāsta Lilita.Viņa piebilst, ka kopā iznācis rakstīt apmēram 200 apsveikumu. Divas, trīs dienas viņa sēdējusi mājās un to vien darījusi kā veidojusi kartītes. Vaicāta, ko par to saka apsveikumu saņēmēji, Lilita atzīst, ka ir daži cilvēki, kuri sirsnīgi pateicas un vēl arī biedrības dāmām visu labu, taču liela daļa to uztver kā pašsaprotamu lietu. “Tas gan nemazina manu prieku kaut ko dot citiem,” saka Lilita. Viņa atzīstas, ka pēc šāda darba ir izlādējusi visu savu enerģiju. Tā aizplūdusi uz mājām. “Tad spēka vairs nav. Pēc tam savas “baterijas” uzlādēju kā protu,” smej L. Ikale.
Laiks apstāties un padomātViņa iemācījusies, kā enerģiju atkal atgūt. “Tāpat man bija pēc izstādes, ko atklāju Valkas novadpētniecības muzejā. Izstādē ieliku visu savu enerģiju, bet pēc tam izdevās ātri to atgūt,” saka L. Ikale. Viņas kolāžas piesaista ar košu krāsu bagātību un šķiet, ka šī liesmojošā enerģija uzrunā mūs no katra Lilitas un viņas meitas Lindas darba. Viņa stāsta, ka vēlējusies, lai cilvēki apstājas, ieskatās un padomā. “Tagad vispār ir tāds laiks, ka visi kaut kur skrien, vēlas kaut ko sagrābt, sasteigt, panākt. Atklāti sakot, tas mani tracina,” atzīst Lilita. Arī tādēļ viņa izveidojusi savu darbu izstādi, jo, visu laiku kaut kur skrienot, cilvēks var pazaudēt sevi.Pēc Lilitas domām, nav nekur jāsteidzas, bet jādomā pašiem par savu vidi, to padarot labāku ar radošu darbu. Šī iemesla dēļ viņa darbojas arī biedrībā “Atrodi laiku sev”. Tagad Zvārtavas pašdarbnieku ansamblis ir ieguvis tautas tērpus, sakustējušies ir rokdarbnieki un, ja nebūtu biedrības, neko tādu nevarētu īstenot. Turklāt viņa pašmācībā ir apguvusi šuvējas amatu un tagad māca arī citus. Vaicāta, kur Lilita rod spēku un izdomu darboties dažādās jomās, viņa atbild, ka vienkārši tāda ir piedzimusi. “Man tas ir no vecākiem. Tētis arī savos 82 gados uzsver, ka vienmēr kaut kas jāpaveic, ja nebūtu darāmā, tad būtu cauri,” saka Lilita. Savukārt no mammas viņa ieguvusi enerģiju, jo arī tā bijusi ļoti aktīva. Lilitu atbalsta arī vīrs Normunds, kurš ir tālbraucējs un bieži nav mājās. Taču no katra brauciena viņš kaut ko atved, kas noder viņas darbībai.
Cilvēki nav vienādiŠūšanu viņa apguvusi padomju laikos, jo toreiz neko jaunu un oriģinālu nav bijis iespējams nopirkt. “Man nepatika, ka visi staigā vienādi tā kā kloni. Cilvēki nav vienādi. Neviena šuvēja nav varējusi izšūt tādu tērpu, kādu es vēlos. Man tas rodas galvā un tad šuju, kamēr iznāk,” skaidro L. Ikale. Savas prasmes viņa radošās darbnīcās māca arī bērniem. Kopā ar viņiem ir izveidots arī ap 50 leļļu. “Vēlos, lai visi, sākot no bērnības, domātu kaut ko oriģinālu, kas piestāvētu tieši viņiem,” apliecina Lilita.Tā uzzinu, ka Lilitas kaislība ir arī leļļu gatavošana. Gleznas, šūšana, lelles, kur viņa rod gribasspēku ar visu nodarboties. “Visu laiku dažādi projekti pa galvu maisās. Kā viens motors apklust, nākamais iedarbojas. Man katrai dienai ir savi plāni. Ik dienu kalendārā ierakstu, ko esmu izdarījusi. Ir gan arī dienas, kad nejūtos īsti labi, tad lasu kādu grāmatu, iedomājoties, ka nākamajā padarīšu divreiz vairāk. Jābūt arī pašam sevis kruķītājam,” apliecina Lilita.
Laiku var atrast visamViņa skaidro, ka ik dienu pati jūtot, ko nākamajā darīšot. “Citreiz tā ir šūšana, tad atkal kaut kas cits. Kad gatavojos izstādei, dažkārt plānotais nesanāca, jo idejai jānosēžas galvā. Ejot gulēt, jau bija skaidrs, ko rīt darīšu,” savu radošo laboratoriju atklāj Lilita.Viņa uzskata, ka laiku visam var atrast, ja ir griba. “Atceros, kad strādāju veikalā, arī dzirdēju runas – nav laika, pulksten 8 esmu darbā, piecos mājās, neko no mājas darbiem vairs nevaru izdarīt. Es 12 gadus esmu strādājusi divās vietās un visu izdarīju. Atrunas ir vienkārši slinkums, jo cilvēks jau pēc dabas ir slinks,” saka L. Ikale. Jautāju, vai viņai ar tādu enerģiju patīk dzīvot klusos laukos. Lilita atbild noteikti, ka lauki viņai patīk, jo pilsētā ir tas, ko viņa nevar ciest – steiga un skriešana, kur cits citam traucas garām.
Mīļākais gadalaiks – rudensŠī iemesla dēļ viņai nepatīk pavasaris. Tad visi kļūst stresaini un dzīve sāk iet ļer, ļer. “Putni pļerkst un cilvēki ārdās, nē, tas nav man domāts. Arī veselība parasti uz pavasari vairs nav tik laba,” skaidro Lilita. Turpretim rudens viņai ļoti patīk. Tad dabā iestājas miers, visapkārt virmo dažādas krāsas kokos. “Daudziem nāk virsū depresija, savukārt es tad esmu pilnīgi cits cilvēks. Rudens smaržas, miers, tas labi kalpo arī iedvesmai uz radošu darbu,” saka Lilita. Nevajag dzīvot sevi laužot, ļoti daudz lietas daba pati pasaka priekšā, kā jādzīvo. Jājūt pašam sevi, nevis jāklausās, kā māca dzīvot citi un ko tie liek darīt, tā uzskata Lilita. Viņa nav pastāvīga televīzijas skatītāja. ‘’Tagad rāda daudz negatīvas informācijas. Es saprotu, ka lielos procesus, kas notiek pasaulē, iespaidot nevaru, tādēļ paskatos tikai pašu nepieciešamāko, jo kaut kas jau jāzina par pasauli. Ja visu skatīšos un domāšu, kas nu būs, tad uzvilkšos, bet tas negatīvi ietekmē veselību. Grāvējfilmas vispār neskatos. Un ticiet man, tas nāk tikai par labu,” apliecina Lilita. Viņasprāt, tādēļ arī ir labi dzīvot laukos, jo tie ar savu mieru iepludina cilvēkos harmoniju ar dabu.
Uzskata sevi par raganuLilita atzīst, ka viņai no bērnības ir stipra intuīcija. Tā arī palīdz orientēties dzīvē. Taču, lai atrastu sevi un dzīvotu saskaņā ar dabu, vairāk jādomā labas, baltas domas un jāpadomā, ko runāt. “Vārdiem ir ļoti liels spēks. Izrunāti tie var piepildīties. Arī tādēļ jādomā tikai pozitīvi. Tas pats par sevi dod spēku pārvarēt dažādas problēmas,” atzīst L. Ikale. Viņa atklāj, ka nupat sacerējusi dzejoli “Baltā pasaule” par šo tēmu. Tas skan kā buramvārdi, un gribas ticēt, ka ikvienam, izlasot un iegaumējot to, dzīvē parādīsies balts mirklis. Viņa pati pārliecinājusies par vārdu spēku. Uzrakstot savas vēlmes un domājot par tām, tās ar laiku piepildās.Pati Lilita uzskata, ka viņa daļēji ir ragana. Viņa kaut kur lasījusi, ka vārds Lilita tulkojumā nozīmē raganu, varbūt tādēļ Lilitai tik mīļas šķiet raganu lelles. Pašlaik esot savākts jau gandrīz 100 šādu leļļu. “Daudzi mani paziņas zina, kas man jādāvina. Dažas ir atvedis arī vīrs no ārzemju braucieniem. Turpmāk domāju pati gatavot šādas lelles. Izstādi no raganu lellēm gan nerīkošu, jo katra lelle ir pilna ar manu enerģiju,” stāsta Lilita.Kā pēdējo savu aizraušanos Lilita min drēbju reciklēšanu – no veca apģērba viņa uzšuj kaut ko jaunu. Tā viņai top rotas, cepures un daudz kas cits. Nodarbošanos L. Ikalei tiešām netrūkst. Viņa vēlas, lai ikviens, kurš pašlaik bezdarbībā nīkst, saprastu, ka pats cilvēks visu var, ja tikai to vēlas. “Ir jādomā radoši, citādi pats nonīksti un aizmet daudz labu lietu, ko var pārveidot,” saka Lilita.
