2005. gada janvāra vējgāzes pamatīgi iezāģēja gan valsts, gan privāto egļu mežu īpašniekiem.
2005. gada janvāra vējgāzes pamatīgi iezāģēja gan valsts, gan privāto egļu mežu īpašniekiem
Pērn bija izsludināts ārkārtas stāvoklis Valkā un sešos rajona pagastos par bīstami plašo egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos. Līdz 2005. gadam sanitārais stāvoklis mežā bija labs.
Apskatot veco egļu audzes Lauktehnikas rajonā un pie pilsētas pamatskolas, atklājas itin nepievilcīga aina – eglēm skuju vairs nav, miza ir atlupusi, koki praktiski ir gājuši bojā un derīgi vien malkai. Daudzviet egles novāks kā sanitārajā kailcirtē, cenšoties saglabāt visu, kas vēl glābjams. Pirms trijiem gadiem nolauztos kokus novāca, bet nu redzam, ka arī atstātie, it kā toreiz vizuāli veseli, ir nozāģējami. Arī Valkas rajona pagastos situācija ir līdzīga.
Ar vaboli gandrīz neiespējami cīnīties
“Šie koki bija vējā izšūpināti, tātad novājināti, tāpēc tajos strauji savairojās šis kaitēklis. Neko negribu slēpt, tas arī turpmāk mežam nodarīs lielu ļaunumu,” uzskata Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs. Viņš uzskata, ka tā ir īpaši draņķīga vabole, kura ir ļoti bīstams kukainis, jo ar to gandrīz nav iespējams cīnīties. Mizgrauža karapulki metas virsū eglēm, un, kad to skaits ir apmēram pieci tūkstoši, viņi izdala īpašu feromonu, lai ar palīgā saucieniem pievilinātu vēl citus īpatņus un koku iznīcinātu – tajā izplatās īpaša sēne, ko kukaiņi pārnēsā. Radītais koksnes zilējums liedz to sveķošanu.
Šis kukainis iet bojā pie mīnus 30 un zemākām temperatūrām. Pašlaik vaboles mājo meža zemsedzē, un, tiklīdz sāksies siltāks laiks, tās organizēti metīsies kokos. Tādā laikā kā šobrīd, slinkākās vaboles pat nemeklē siltumu zemsedzē, bet radušas sev mājvietu zem koka mizas.
Aicina rūpīgi apsekot meža īpašumus
V. Kolačs visus privāto mežu īpašniekus un tiesiskos valdītājus aicina rūpīgi apsekot savus īpašumus, jo īpaši egļu audzes vējgāzes skartajos sektoros, kurām ir 50 un vairāk gadu. Ja rodas kādas aizdomas par astoņzobju egļu mizgrauža klātbūtni, jāvēršas pie sava mežsarga, kurš zinās, kas darāms turpmāk. Tas ir ļoti nozīmīgi. Valsts meža dienests nekādā ziņā nevēlas, lai privāto mežu īpašnieki ražotu malku, jo citam nolūkam sabojātās egles neder. Diemžēl daudz īpašnieku dzīvo ārzemēs, pat aiz okeāna un ar tiem grūti sazināties.
Nelaime var atnākt nebrēkdama
Valkas pamatskolas direktores Nadeždas Možarovas dziļa pārliecība ir, ka mežiņš aiz skolas ir jāsakārto. Viņa par to ir vairākkārt runājusi un turpināšot runāt ar atbildīgo institūciju amatpersonām. Direktore zina, ka nokaltušie koki ir bīstami un pat neliela vēja laikā var nolūzt. Pirms diviem vai trijiem gadiem kāds koks jau nokritis un tā galotne bija līdzās sporta zāles sienai. Viņa nešaubās, ka visi nokaltušie koki ir jānocērt.
Valkas rajona konsultāciju pakalpojumu centra vadītājs Andrejs Valdēns jau ir apsekojis sabojātās audzes Valkā, lai tās iestigotu un pēc tam būtu iespējams veikt sanitāro vai kailcirti. Viņš uzteic, aktivitātes Valkā un Ērģemes pagastā.
