Kopš degvielas cenas un citi izdevumi ierobežo daudzu cilvēku iespējas atpūsties ārpus savas pilsētas vai pagasta, ir loģiski vēlēties, lai labi izklaides un kultūras pasākumi notiktu viņu dzīves vietā.
Kopš degvielas cenas un citi izdevumi ierobežo daudzu cilvēku iespējas atpūsties ārpus savas pilsētas vai pagasta, ir loģiski vēlēties, lai labi izklaides un kultūras pasākumi notiktu viņu dzīves vietā. Tad arī varētu pārdzīvot, ka nesanāk apmeklēt, piemēram, mūzikas festivālu “Positivus AB” Salacgrīvā vai Cēsu mākslas festivālu, vai kādu no “Prāta vētras” koncertiem un tamlīdzīgi.
Nudien žēl, bet Smiltenē šovasar kultūras lauciņā ir klusums. Tiesa, aizvadītās nedēļas nogalē Smiltenē notika pilsētas svētki, taču, – skumji, bet fakts, – tas bija vien nosaukums bez satura. Piedevām divus mūzikas festivālus piedāvāja privātuzņēmēji, turklāt smiltenieši tos saņemtu arī tad, ja nebūtu pilsētas svētku, – citā laikā. Piemēram, “Apvedceļa” jubilejas balle Smiltenē notiek katru gadu.
Ja nu tiešām pašvaldības budžetā trūkst naudas, lai sarīkotu labus pilsētas svētkus (privātpersonu piedāvājums arī šovasar organizēt vērienīgu trīs dienu festivālu “Smiltenes smilšu rausis” tika noraidīts), tad nevajadzētu turēties pie tradīcijas rīkot svētkus pilsētai katru gadu. Slikts izpildījums devalvē ideju. Ja nu vienīgi finanšu trūkumu Latvijā slavenu “vārdu” aicināšanai varētu kompensēt ar idejām. Un kāpēc Smiltenes pilsētas svētkus nevarētu veidot vienlaicīgi ar rajona amatiermākslas festivālu? Rajonā ir pat ļoti labi kolektīvi, ko redzēt un dzirdēt, un te nebūtu vietā skeptiski pasmīnēt.
Pašvaldībai un tās kultūras iestādei vēl ir laiks, ko domāt. Nākamā gada vasarā Smiltene jau būs novada centrs, un tik vāji svētki, kā šovasar, novadam godu nedarīs.
