Šonedēļ masu medijos parādījās ziņa, ka nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” piedāvā atlaides lidojumiem saistībā ar kādreiz 23. februārī svinēto Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu, nodēvējot to visai nevainīgi kā vīriešu dienu.
Patiesībā šī diena noteikta par godu Sarkanās armijas uzvarai pār vāciešiem kaujās pie Pleskavas un Narvas Otrajā pasaules karā.
Varbūt šis fakts tālāk neizskanētu, ja par to nesaceltu skandālu satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš pauda pamatotu neizpratni, kādēļ lidsabiedrībai jāgodā tāda valsts un armija, kādu vairs nav. Tomēr vēl lielāku neizpratni izraisa tas, ka lidsabiedrības padomē iecelto ministrijas pārstāvi Kasparu Briškenu, kuram uzticēta sabiedrības darbības pārraudzība no valsts puses, tas nemaz neuztrauc, lai neteiktu, ka viņam tas pilnīgi vienalga. Kā zināms, padomēs ieliktās amatpersonas un politiķi algu nesaņem simtos, bet vēl salīdzinoši nesen – tūkstošos latu, un tikai tagad tā nedaudz apgriezta. Elites aprindās uz šīm siltajām vietiņām rindas nesarūk, notiek pat cīkstēšanās, kurš tiks labi apmaksātajā krēslā. Pēc iesēšanās tajā galvenais mērķis sasniegts, bet par pārējo nospļauties. Tā iznāk. Briškens, kurš padomē tika kopš pērnās vasaras, taisnojas, ka viņa pienākums ir pārraudzīt stratēģisko darbību, nevis īslaicīgas mārketinga aktivitātes. Taču labi zinām, kā lidsabiedrībai ir veicies ar stratēģiju, ik pa laikam nokļūstot bankrota priekšā. Vēl viens piemērs, cik liela “nozīme” ir politiski lobētiem ierēdņiem uzņēmumu padomēs. Žēl vienīgi viņu algās aizplūstošās naudas. Laikam jau bagāti dzīvojam.
