Katram pagastam Smiltenes novadā ir sava “odziņa”, un Launkalnes pagastam tādu ir daudz, jo arī pats pagasts ir gana liels.
Iespējams, ne vienam vien pirmā asociācija, kas ienāk prātā, dzirdot vārdu Launkalne, ir Vidzemes šosejas malā kūpošie akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētavas un uzņēmuma “Graanul Invest” skursteņi. Tik daudz kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumu, kā Launkalnes pagastā, citur vienuviet Smiltenes novadā nav. Pagasts ir bagāts ar mežiem, un ne velti šogad Smiltenes novada svētkus Launkalnē caurvīs meža un dabas tēma.Vēl šā pagasta “odziņas” ir nesen jaunu elpu ieguvusī atpūtas bāze “Silmači” skaistā Lizdoles ezera krastā, zemnieku saimniecības “Ezerlejas” mini zoodārzs Lizdoles ceļa otrā pusē un tālāk uz priekšu, dziļāk mežā – zemnieku saimniecības “Lejas Kleperi” senlietu un meža muzejs. Pērn vasarā tieši Launkalnes pagastā atradās lielu ievērību ieguvušais bišu nektārauga facēlijas ziedošais lauks, kura fonā fotografējās mazi un lieli, par ko pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķīši” īpašniekam Aināram Melderim bija tikai prieks.Tādus Launkalnes pagasta veiksmes stāstus varētu minēt vēl un vēl. Savs skats uz norisēm un notikumiem pagastā ir arī pagasta pārvaldes vadītājam Mārim Lazdiņam. Launkalnes pagasta pārvaldei darāmā netrūkst. Pagastā ir četri ciemi: Launkalne (tajā arī koncentrētas pašvaldības iestādes), Silva, Saltupi un Pavāri. Ir vairākas apdzīvotas vietas Mežciems, Rauziņa un Krūklants. – Kāds aizvadītais gads bija Launkalnes pagastā? Kādus labus darbus pašvaldība pērn paveikusi? – “Ziemeļlatvija” taujā Launkalnes pagasta pārvaldniekam Mārim Lazdiņam.- Bija daudz sīku darbiņu, taču ir paveiktas vairākas iestrādes nākotnei. Aizvadītajā gadā Smiltenes novada dome pieņēma nopietnu lēmumu pārņemt savā īpašumā “Stādaudzētavas ceļa” posmu pie uzņēmuma “Smiltene Impex” un Rauziņas ceļa posmu gar uzņēmumu “Vudlande” ar domu šos posmus sakārtot un noasfaltēt, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu. Reāli darbi šogad droši vien netiks uzsākti ne uz viena no šiem ceļiem, jo ES naudas sadale saistībā ar valdības maiņu ir apstājusies. Nav noteikumu, kā šis finansējums tiks sadalīts. Taču “Stādaudzētavas ceļa” zemi attiecīgajā posmā pašvaldība jau pārņēmusi no Zemkopības ministrijas, un tagad notiek procedūras, lai šo īpašumu ierakstītu Zemesgrāmatā uz Smiltenes novada domes vārda. Pašreiz tiek gatavoti dokumenti, lai no šā ceļa apsaimniekotājas akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārņemtu esošo ceļu. Ir arī izstrādāts tehniskais projekts jauna ceļa izbūvei..Vēl 2015. gadā trijās kārtās ir izstrādāts tehniskais projekts gājēju un velosipēdistu ceļa izbūvei no Smiltenes līdz Silvai, ieskaitot tilta pār Abula upi rekonstrukciju. Šāds ceļš tiks izbūvēts cauri visam Silvas ciemam. Vēl ir atklāts jautājums par apgaismojumu, jo vēlamies, lai cauri Silvas teritorijai diennakts tumšajā laikā būtu apgaismots ne tikai gājēju un velosipēdistu celiņš, bet arī šoseja. Tāpat vēl nav konkrēti izlemts, kāds būs tilts pār Abula upi – vai to atjaunos, vai uzcels vēl otru tiltu tikai gājējiem un velosipēdistiem līdzīgi, kā jau izdarīts uz autoceļa Smiltene – Valka pār Abulu.Vēl ir risināms arī jautājums par otras gājēju pārejas ierīkošanu Silvā, tādējādi kompleksi sakārtojot satiksmes drošību. Launkalnes sākumskolā šogad bija plānota elektroinstalācijas nomaiņa un kosmētiskais remonts divu pirmsskolas grupiņu telpās. Tomēr skolas direktorei būs jāizvēlas, kuru no šīm telpām nepieciešams remontēt vairāk, jo viena no iecerēm netiks īstenota. Tas ir saistīts ar izmaiņām Smiltenes novada domes budžeta plānotajos izdevumos. Remonti Launkalnes sākumskolā notikuši arī iepriekšējos gados. 2015. gadā vienā klases telpā un vienā pirmsskolas grupiņā nomainīta elektroinstalācija un grīdas.Priecē, ka papildu pašvaldībai savus īpašumus sakopj arī uzņēmumi. Piemēram, Launkalnes pagasta firma SIA “AL Mežs” iegādājusies īpašumu Mežciemā vecās muižas kompleksa teritorijā (Vidzemes šosejas malā – redakcijas piezīme), pērn to sakopusi, novākusi drupas un uz vecās muižas kūts mūra pamatiem plāno attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat ir prieks, ka atdzimst atpūtas bāze “Silmači” pie Lizdoles ezera. Jaunais īpašnieks uzņēmums “Mežroze IG” tur investē ar tālejošu mērķi, un arī šogad viņiem ir lieli plāni par publiskas brīvdabas estrādes būvi. Ja iecerētais izdosies, tas būs ieguvums mums visiem, jo pagastam savas estrādes nav. – Šogad 30. jūlijā Launkalnes pagasts rīkos Smiltenes novada svētkus. Smiltenes novada mērs Gints Kukainis intervijā “Ziemeļlatvijai” jau pavēstīja, ka pašvaldības 2016. gada budžetā ir ieplānoti līdzekļi, lai tiktu rekonstruēts skvērs Launkalnes tautas nama un pagastmājas priekšā, papildinot to ar jauniem apstādījumiem. – Visas tāmes jau ir kārtībā. Tagad jāgaida, kad apstiprinās pašvaldības šā gada budžetu, un tad varēs izsludināt iepirkumus. Ir atsevišķi projekts par bruģēšanu un celiņu labiekārtošanu, un arī apzaļumošanas darbiem. Katrā ziņā atjaunotais skvērs krasi atšķirsies no tā, kāds tas izskatās tagad. Skvēra malā tiek plānots piemineklis pasaules karos un deportācijās cietušajiem launkalniešiem. Vēl šogad ir plānots nedaudz atsvaidzināt pagasta pārvaldes ēkas centrālās ieejas kāpnes, jo pēc to izbūves pagājuši vairāk nekā 10 gadi un kāpņu flīzes ir nodrupušas. – Launkalnes pagasts, salīdzinot ar citiem Smiltenes novada pagastiem, ir īpašs ar to, ka tajā atrodas daudz un lieli kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumi: “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētava, “Graanul Invest”, “Smiltene Impex”, “Vudlande”, “AL Mežs”, “Mežoles mežs”. Tad jau launkalniešiem ar darba atrašanu gluži traki nevajadzētu būt?- Uzņēmumi attīstās, un tagad attīstība nenotiek tā, ka uzreiz rodas desmitiem jaunu darba vietu. Tas notiek uz tehnoloģiju modernizācijas rēķina, un darbavietu skaits nepalielinās. Uzņēmējiem jāskatās nevis uz nodarbinātību, bet uz to, lai viņu produkcija kļūtu lētāka un konkurētspējīgāka, tāpēc viņi vairāk investē tehnoloģijās. Taču tas kopumā atstāj labvēlīgu iespaidu, jo aug pieprasījums pēc augstāk kvalificēta darbaspēka, kam darba samaksas līmenis ir augstāks un kas arī attiecīgi var izvēlēties augstākus dzīves standartus.Jau tagad vismaz daļai iedzīvotāju ir tāds samaksas līmenis, kas veicina stabilitāti. Ja Launkalnē būtu brīvi dzīvokļi, tiem noteikti atrastos īrnieki, jo kokapstrādes uzņēmumos strādā arī cilvēki ne tikai no citiem Latvijas novadiem, bet pat no citiem reģioniem. Paši launkalnieši dzīvojamā fonda problēmas risina saviem spēkiem. Iepriekšējos gados Launkalnē vairākas jaunas ģimenes sev uzbūvējušas individuālās dzīvojamās mājas. Pašvaldība arī saņēmusi vairāku citu iedzīvotāju iesniegumus ar vēlmi būvēt savas privātmājas, tāpēc pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums uzmērīt un novērtēt astoņus zemes gabalus, ko atdot individuālajai apbūvei. Tā ir pašvaldības zeme pie Launkalnes ciema Rauziņas ceļa malā (kreisajā pusē). Tagad astoņi zemes gabali jau ir uzmērīti un tiek gatavoti atsavināšanai (izsolei), un domāju, tā notiks jau šogad. Cilvēkiem būs iespējas uzcelt savu māju, vienīgi viņiem jārēķinās, ka visas komunikācijas būs jāierīko katrai mājai individuāli par saviem līdzekļiem.Līdz ar jauno gadu Launkalnē parādījās arī problēma – tika slēgts ciemā vienīgais veikals. Taču man ir cerība, ka veikals atdzims. Ir tikai jāpaiet laikam. Launkalnē nav tik zems dzīves līmenis, ka te nebūtu cilvēku, kam tērēt naudu. Ja būtu piedāvājums, domāju, augtu arī pieprasījums. – Lauciniekiem prieku par dzīvi itin bieži bojā grūti izbraucamie ceļi. Kāds pašvaldības ceļu stāvoklis ir Launkalnes pagastā?- Smiltenes novadam lauku ceļu uzlabošanai no Lauku atbalsta programmas ir iedalīti pavisam 1,8 miljoni eiro, un šajos sarakstos ir diezgan daudz Launkalnes pagasta ceļu. Taču naudas ir tik, cik ir, bet vajadzību ir daudz vairāk. Finansējuma pietiek ceļu tiešajai uzturēšanai, bet ne nopietniem remontiem. Mūsu pagastā ir daudz tādu ceļu, kur greideram pat nav ko aizķert. Greiderējamais slānis jau ir nost, un no ceļa pamata nāk ārā akmeņi. Šādus ceļus bez lielas vajadzības pat labāk neaiztikt. Piemēram, mūsu pagasta nomalēs ir vietas, kur ceļa galā dzīvo tikai viens vai divi cilvēki. Tur nepieciešamības gadījumā ziemā iztīrām sniegu, jo cilvēkiem jātiek pie daktera un vēl arī tur noteiktās dienās iebrauc autoveikals. Taču vismaz šajā mirklī tādi ceļi ir nolemtie (sabrukšanai – redakcijas piezīme).- Tātad pagasta nomales izmirst?- Tā notiek objektīvu apstākļu dēļ, un domāju, ka tā ir visur. Nevar jauno paaudzi aprakt nomalēs. Tai vajag būt drusciņ tuvāk civilizācijai. Turklāt cilvēkam ir jābūt bagātam un ar savu automašīnu, lai dzīvotu nomaļās vietās, jo sabiedriskais transports vairs nekursēs tik bieži kā agrāk.- Kāda tad demogrāfiskā situācija ir Launkalnes pagastā? – Oficiālais iedzīvotāju skaits ir līdz 1300. Demogrāfiskā situācija mūsu pagastā 2015. gadā pat bija ar nelielu plus zīmi. Ir 10 jaundzimušie un deviņi mirušie. Jaunajām ģimenēm arī iepriekšējos gados piedzimuši bērni, tāpēc cerīgi raugos uz Launkalnes sākumskolas (1.-4. klase – redakcijas piezīme) nākotni, jo pēc trijiem līdz četriem gadiem klašu piepildījums var būt lielāks nekā šobrīd. Manuprāt, Launkalnes sākumskolas modelis jau tagad ir ļoti optimāls. Skolā esošās pirmsskolas izglītības grupiņas ir pārpildītas, un, ja būtu brīvas telpas, tad varētu atvērt pat otru diennakts grupiņu. Pērn vasarā skolai nosvinējām 25 gadu jubileju.Domājot par pagasta nākotni, vēlētos, lai aktīvāk darbotos mūsu pagasta nevalstiskā organizācija “ARI TEV”, piedaloties Smiltenes novada biedrības “Abulas lauku partnerība” projektu konkursos. Cilvēki nāk ar idejām, un roka visu laiku jātur uz pulsa, lai varētu piesaistīt papildu finansējumu mazākiem projektiem.
