Inga Karpova
Apzina 2. Pasaules kara liecības
Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps stāsta par militārā muzeja aktivitātēm saistībā ar 2. pasaules kara nozīmīgu kaujas vietu apzināšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Militārā muzeja direktora Mēļa Kivi aktīvās darbības rezultātā Tillistes apriņķa Sooru ciemā, kur 2. Pasaules kara kauju rezultātā padomju armijas karaspēks iznīcināja fašistiskās Vācijas kareivjus, top 32 kvadrātmetrus liels bunkurs, kā arī kareivju ierakumi. Visi šie darbi notiek ar vienu no slavenākajiem Igaunijas militārās armijas – Kuprijanovi bataljona kareivju palīdzību. J. Raps atzīst, ka M. Kivi ir ļoti harizmātiska personība, viņam nepārtraukti rodas jaunas idejas attiecībā uz Igaunija vēstures liecību saglabāšanu. Turklāt M. Kivi solījis, ka šogad Militārajā festivālā, kas katru gadu notiek augustā, gaidāmi jauni un vēl līdz šim nebijusī jaunumi. Kādi, to vēl festivāla rīkotāji neatklāj, taču J. Raps ir pārliecināts, ka būs interesanti.
Valgā sāk pievērst uzmanību padomju laika mantojumam
Vienam no Otepē pilsētas pazīstamākajiem un lielākajiem sporta centriem “Karikū” gaidāmas statusa izmaiņas. Visticamāk, centram tiks piešķirts Igaunijas kultūras pieminekļa nosaukums. J. Raps stāsta, ka šādu statusu saņems arī Valgas dzelzceļa stacijas ēka, kura ir īsta vadoņa Staļina valdīšanas laika arhitektūras pērle. Savukārt Otepē sporta bāzes ēkas ir Padomju savienības vadoņa Ņikitas Hruščova valdīšanas laika lieciniece. Vēsturnieki uzskata, ka Ņ. Hruščova laikā Padomju savienībā iestājies “atkusnis”. Tas nozīmē, ka lielā padomju zeme uz pārējām valstīm sāka raudzīties nedaudz draudzīgāk, kā tas notika iepriekš. Izrādās, ka “Karikū” bāzē Otepē 1964. gadā viesojies toreizējais Igaunijas kaimiņzemes – Somijas – prezidents. Pirms pieciem gadiem Igaunijas mākslas akadēmija veica izpēti, kurā noskaidroja izcilākās PSRS laika arhitektūras pērles. Tādas visā Igaunijas teritorijā kopumā ir 130, bet Valgas apriņķi – divas.
Cīnīsies ar alimentu
nemaksātājiem
No 1. marta Igaunijā spēkā stājas jauns likums, kurš ieviests, lai asāk vērstos pret alimentu nemaksātājiem. Izrādās, Latvija Igauniju šajā jomā ir apsteigusi, jo Latvijā jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Uzturlīdzekļu garantijas fonds, bet Igaunijā vēl tikai domā par līdzīga fonda radīšanu. Taču arī pašlaik mātei vai tēvam, kurš materiāli nerūpējas par savu bērnu, ir radīti vairāki būtiski šķēršļi. J. Raps min, ka pēc tiesas lēmuma alimentu nemaksātājam var liegt izmantot personīgo transportlīdzekli, liegt saņemt ieroču atļauju, kā arī makšķerēšanas atļauju. Pēc Tieslietu ministrijas datiem, pašlaik kaimiņvalstī ir apzināti deviņi tūkstoši alimentu nemaksātāju, kuri parādā ir 14,5 miljonus eiro. Kādu laiku Igaunijā ir pieejama datu bāze, kurā ir uzrādīti seši tūkstoši lielākie alimentu parādnieki, kuru parāds sasniedz 200 tūkstošus eiro. Kaimiņu laikraksta veidotāji tikušies ar kādu Valgas iedzīvotāju, kurš viens pats audzina 12 gadus vecu meitu. Bērna māte ģimeni pametusi un devusies uz Tallinu, bet par meitu neliekas ne zinis. Jautājot, vai vīrietis cer, ka situāciju ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem uzlabosies, viņš bijis visai skeptisks.
