Mednieku eksāmena kārtotājiem un tiem, kuri neļauj savām zināšanām ierūsēt, noderīgs palīgs var būt portāls “Allforhunt.com”, kurā jau ievietoti jautājumi, kas turpmāk varētu būt ietverti valsts eksāmenā.
Latvijas Republikas likumdošanai atbilstošu eksāmenu programmu sagatavo Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti. Pēc 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas Ieroču un speciālo līdzekļu likumā, un tas bijis viens no iemesliem izmaiņām eksāmena jautājumos. Portālā “Allforhunt.com” ievietotais medību eksāmens ir veidots pēc tiem pašiem principiem, kāds ir valsts eksāmens, – 60 jautājumu un katram no tiem viena pareiza atbilde. Saskata pretrunasValsts eksāmenā konkrētā biļete var atšķirties, tāpēc portāla veidotāji iesaka tajā ievietoto “eksāmenu” kārtot vairākas reizes, jo katrā nākamajā reizē jautājumi mainās. Taču valsts eksāmenā var būt arī tādi jautājumi, kas nav šajā portālā ievietotajā versijā. Medību speciālists Edvīns Porciks paskaidro, ka dažas izmaiņas skar ieroču atļauju saņemšanu. “Patiesībā te jau veidojas pretruna – paredzēts, ka jaunie mednieki saņem terminētu ieroču atļauju uz pieciem gadiem, taču grozījumi it kā atceļ šo termiņu ilggadīgajiem medniekiem. Vienlaikus spēkā paliek noteikums par pirmās palīdzības zināšanu atjaunošanu un ieroča glabātāja medicīniskajām pārbaudēm ik pa pieciem gadiem,” viņš zina. Uz papīra vai datorā?Viņš ir neizpratnē par to, ka apmācību programmā izmaiņas gan izdarītas, taču vēl nav skaidrības par to, kā tiks kārtoti eksāmeni. “Ir ziņas, ka eksāmens būs centralizēts un vajadzēs lietot Valsts meža dienesta datorus. Ir dzirdēts, ka varētu tikt izmantota CSDD tehnikas bāze,” bažīgs ir E. Porciks. Arī grupā, kuru viņš sagatavo pašlaik, esot daži audzēkņi, kuri “kompjūteru pazīst tikpat labi kā afrikāņu meitenes”. “Tagad man viņiem jācenšas kaut ko arī par datoru iemācīt,” skaidro E. Porciks. Nākamie mednieku eksāmeni notiks martā. Līdz tam jāpaspēj nostiprināt gan teoriju, gan veikt pienācīgu šaušanas apmācību. Prakses trūkumsApmācību programmā esot gana plašs jautājumu loks par meža dzīvniekiem un dabas aizsardzību. Par medījamiem dzīvniekiem katram pretendentam jau esot visai labs priekšstats. Grūtāk ejot ar dažādām putnu sugām. “Kad jau tās bildes pietiekami ilgi “dreijā” no visādiem rakursiem, prātā arī paliek,” saka E. Porciks. Taču pasniedzējam rūp tas, ka nepietiekams ir šaušanas apmācībām un praktisko drošības pasākumu praktiskās apgūšanas laiks. “Viena lieta ir zināt teoriju, bet, kamēr katra darbība ar ieroci nav izstrādāta praksē, var notikt visādi,” norāda pieredzējušais mednieks. Viņaprāt, šaušanas treniņi ir ārkārtīgi nepieciešami katram medniekam, diemžēl praktiski tie notiekot pārāk maz, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu. Gaida precizējumusMednieku apmācību organizators atzīst, ka gaida nākamo Medību likuma izskatīšanu Saeimā. E. Porciks spriež, ka viņam grūti izskaidrot kursantiem, piemēram, tādu lietu: kāpēc ir atļautas medības ar pusautomātisko medību ieroci, bet nedrīkst izmantot visas piecas tam paredzētās patronas? “Rūpnīca tādus ražo, veikalos tādus var nopirkt, bet, lai ietu medībās, tas jānes pie ieroču meistara pārveidot,” viņš skaidro. Patlaban esot iesniegti vairāk nekā simt priekšlikumu Medību likuma grozījumiem, tie skar gan jautājumus par medību iecirkņu lielumu, gan jaunākās nostādnes dabas aizsardzībā. “Baidos, ka tas var ilgt vēl krietnu laiku. Un iznāks, ka likumu vispār vajadzēs gatavot par jaunu, jo izmaiņas, iespējams, skar vairāk nekā trīsdesmit procentus no esošā likuma normām,” saka E. Porciks.Visvairāk grēko mednieki2010. gada deviņos mēnešos valstī kopumā reģistrēti 35 911 šaujamieroču īpašnieku. Plašākais ir medībām paredzētais ieroču klāsts – 49 814 vienības. Statistika liecina, ka uz katriem 30 Latvijas iedzīvotājiem ir pa vienam oficiāli reģistrētam šaujamajam.Transportēt ieročus drīkst tikai izlādētus un iesaiņotus speciālā pārvalkā. Turklāt pat izlādētu, iesaiņotu ieroci nedrīkst pārvadāt alkohola reibumā, arī tad ne, ja cilvēks neatrodas pie automašīnas stūres. Šajā ziņā visbiežāk grēkojot mednieki. Nelaimes gadījumi medībās Latvijā nav pārāk bieža parādība, tomēr katru gadu pa kādam notiek, galvenokārt neuzmanības dēļ.
IESPAIDĪGS ARSENĀLS
◆ 2010. gada deviņos mēnešos valstī reģistrēti 35 911 šaujamieroču īpašnieki, kam kopā pieder 62 259 ieroči. ◆ 26 428 no visiem šaujamieroču īpašniekiem – mednieki. Ieroču klāsts – 49 814 vienības, no kurām 34 012 ir medību gludstobra bises, pārējie ir garstobra vītņstobra ieroči (karabīnes un kombinētās bises).◆ Pašaizsardzībai reģistrēti 12193 šaujamieroči; visvairāk īsstobra šaujamieroči (pistoles, revolveri) – 11 523, no kuriem 10 021 atļauja paredzēta to nēsāšanai. Tas nozīmē – to īpašniekiem ir tiesības ar ieroci atrasties publiskā vietā. Iespējams, šis skaitlis ir tik liels tāpēc, ka daļa apsardzes firmās strādājošo ieročus iegādājas paši un reģistrē tos uz sava vārda. Vēl pašaizsardzībai reģistrēti 670 garstobra gludstobra ieroči jeb bises. ◆ Vismazāk ieroču paredzēts sportam – 252. ◆ 2009. gadā valstī uzskaitīti 62520 ieroči – par 3472 vairāk nekā 2008. gadā. No tiem 1230 šaujamieroči bija paredzēti pašaizsardzībai.Avots: www.allforhunt.com.
