Tās cerības, kādas cilvēki loloja pirms gada, īsti nav piepildījušās. Ir, protams, atsevišķi cilvēki, kuriem aizvadītais gads bijis īsts veiksmes laiks, piemēram, pie tādiem varam pieskaitīt cilvēku kontrabandistus, tāpat arī ģenerāļus, kuriem īstie ziedu laiki iestājas, kad vienā vai citā pasaules daļā valda juceklis.Jaunais gads mantojumā no aizvadītā perioda saņem visas negācijas un problēmu mezglus. No mūsu skatpunkta šādas problēmas ir divas: Putina Krievijas agresivitāte un neprognozējamība, un tas, ka uz islāma reliģijas bāzes nostiprinājusies perversa ideoloģija, kas paredz vispasaules kalifāta izveidošanu, mērķtiecīgi kultivējot terorismu.Kas attiecas uz islāmistu kustību, tad varam pieļaut, ka vismaz tā sauktā “Islāma valsts” jeb Daesh kā valstisks veidojums var tikt likvidēts, ja vien lielvaras spēs rīkoties saskanīgi. Par to liecina fakts, ka pret necilvēcības valstību iestājas arī Saūda Arābija un citas arābu zemes, par to liecina fakts, ka ar Rietumu atbalstu savas kaujas spējas nostiprina gan Irākas valdības kontrolētie bruņotie spēki, gan kurdu militārie grupējumi. Par kurdiem gan jāteic, ka viņu rīcību ierobežo Turcijas nepatika.Bet skaidrs arī tas, ka islāmismu kā ideoloģiju ātri likvidēt nav iespējams, un tas nozīmē, ka militāri sakautie Bagdadi piekritēji turpinās darboties kā atsevišķas teroristu grupas pa visu pasauli.Par Krieviju ir pavisam grūti izteikties cerību toņkārtā. Mūsu kaimiņzemi pārvalda mafiozs grupējums, kura galvenais mērķis ir varas saglabāšana. Situācija tāda, ka par “alfa tēviņu” (bara vadoni) dēvētais Putins pat gribēdams nevar no sava posteņa aiziet. Pirmkārt ar Putinu saistītie visi viņa komandas locekļi ir tik daudz sazagušies, ka ikvienam jābaidās no kriminālatbildības. Par varas mafiozajām struktūrām, ieskaitot likumsargu saistību ar tā saucamo Tambovas mafijas grupu, pārliecinošus pētījumus publicējusi Spānijas prokuratūra, un saprotams pat tas, ka caur Izmeklēšanas komitejas priekšnieku Bostrikinu ar mafijas piesegšanu saistīts arī pats Putins. Rezultāts ir tāds, ka Kremlis nupat jūtas visai satraukts, prognozējot varbūtēju tautas sašutumu par dzīves līmeņa jūtamu pazemināšanos. Lai būtu zināma drošība gadījumā, ja tautas masas gatavas rīkot kaut ko līdzīgu oranžajai revolūcijai jeb Maidanam, tad Valsts dome jau pieņēmusi likumu, kas varas struktūrām atļauj lietot šaujamieročus pret dumpīgu pūli. Un Putinam rezervē ir vēl viens spēks, proti, Kadirova vadītie čečeni – vismaz 20 tūkstoši fanātiski uzticamu kaujinieku. Lieta tā, ka Putins un Kadirovs ir pilnīgi atkarīgi viens no otra un, lai tālāk iedvesmotu čečenu līderi, Putins gatavs Kadirova rīcībā nodot ienesīgās Groznijas naftas atradnes.Lai noturētu augstu Putina reitingu tautas acīs, ir vajadzīgas militāras uzvaras, kas visos laikos spēj uzturēt krievu patriotismu. Kad ar Krimas okupēšanu nepietiks, tapa izlolota hibrīdkara versija par Jaunkrievijas izveidošanu uz Ukrainas drupām. Kad šis plāns neizdevās, bija vajadzīgi citi izaicinājumi, tāpēc nācās atrast draugu Sīrijas asiņainā diktatora Asada personā, lai iesaistītos bumbošanas karā. Tagad gan nevar galvot, ar ko šī avantūra beigsies, jo nemaz tik raiti nodomus īstenot neveicas, jau atskan balsis, ka būs vajadzīgs uz Sīriju nosūtīt arī kājniekus, kas savukārt var vairot nepatiku sabiedrībā.Liels slogs Krievijas finanšu sektoram ir Rietumu noteiktās sankcijas, kuras būtu iespējams mīkstināt, ja Krievija pildītu tā sauktās Minskas vienošanās, pirmkārt, ja Ukrainai būtu ļauts atjaunot savu robežkontroli uz visas ārējās robežas. Pagaidām Krievija šo līgumu nepilda. Ja Rietumi mīkstinātu savas sankcijas, tad Krievija varētu atcelt savu embargo ES valstu pārtikas preču importam. Tas gan mūsu ražotājiem neko nedotu, jo ne piena produktus, ne šprotes Krievijā neviens nespētu nopirkt rubļa vērtības krituma dēļ. Savukārt rubļa kursu nosaka naftas cenu kritums, un tuvāko gadu laikā nav cerību, ka nafta varētu kļūt dārgāka – pasaulē lieli uzkrājumi, un tagad arī ASV jau gatava eksportēt savu slānekļa naftu un gāzi, tiesa, arī amerikāņiem zemās cenas nekādu peļņu nesola. Krievijā situācija tik jūtīga, ka pat maznozīmīgais embargo attiecinājums uz Turcijas pārtikas precēm izraisījis Krievijas veikalos cenu celšanos par četriem procentiem. Nav attaisnojušās arī Putina cerības, ka importa aizliegums veicinās vietējo ražošanu, jo strauji pazeminājusies vietējo preču kvalitāte, līdz nupat Kazahstāna atteikusies no Krievijas iepirkt jebkādu pārtiku.Nedaudz pasekoju Putina decembra preses konferencei. Divi secinājumi. Putins brīžam vairs neseko, ko īsti runā, tāpēc atļaujas gvelzt atklātus melus. Otrkārt, Putina maniere un sejas izteiksme uzskatāmi liecināja par viņa noskaņojumu, ko varētu izteikt vārdiem: “Kā gan jūs visi esat man apriebušies!”Pasaules ekonomikai, kura pašlaik stagnē, ir viens cerību stariņš. Naftas cenas negatīvi var ietekmēt tikai valstis, kas balstās uz tā saukto perestroiku, toties degvielu cenu pazemināšanās var rosināt lielās bankas pārskatīt savu kreditēšanas politiku. Līdz šim bija tā, ka ASV varēja drukāt dolārus līdz nejēdzībai, tie visi nogūlās banku kontos. Tagad šī liekā nauda var tikt novirzīta ekonomikas kreditēšanai, un to laikam gaida arī visi Latvijas uzņēmēji. Tas attiecas arī uz ārvalstu investoriem. Protams, daudz kas būs atkarīgs no mūsu Saeimas spējām pieņemt sakarīgus likumus, pagaidām ne no ministra Reira, ne Saeimas komisijas vadītāja Šadurska lielu sapratni finanšu lietās sagaidīt nevarējām.Vārdu sakot, pasaules norisēs ir pārāk daudz neprognozējamo lielumu, pārāk liela loma ierādāma arī atsevišķu politiķu untumiem. Neko nevaram paredzēt, kā noritēs vēlēšanas ASV vai Vācijā, neko nevaram galvot, kāds noskaņojums Lielbritānijā ņems virsroku attiecībām pret Eiropas Savienību, neko nevaram galvot, cik lielā mērā Rietumu liberāļi spēs pārvērtēt savu attieksmi pret migrantu miljoniem, ieskaitot ES ārējo robežu nosargāšanu.Būtiskas korekcijas mūsu cerībās var ienest klimata untumi, kas arī kļūst aizvien grūtāk prognozējami. Bet par šiem jautājumiem nepieciešams izteikties atsevišķā apcerē. Šobrīd tikai daži vārdi par gaidāmajiem laikapstākļiem tepat Latvijā. Vispirms jāatzīmē, ka klimata ziņā Latvija ir gandrīz lielvalsts, jo nekādi nav iespējams ar vienu mēru salīdzināt Liepāju un Alūksni. Sacīšu tikai vienu: nekas vairs nebūs tā, kā bija pirms gadiem divdesmit un senāk. Un velti cerēt, ka atlikusī ziema būs kaut kādā ziņā ideāla. Visdrīzāk, ka mūs sagaida lieli dabas kontrasti, un tos zemnieku sētos ziemājus, kurus nenozūmēja kailsals, var iznīcināt sala un atkušņu maiņa, kas augiem sarauj saknes. Varam rēķināties arī ar lielāku vēju pūtienu, kas lauzīs kokus. Toties vasarā sagaidāms ilgāks sausuma un karstuma periods, tāpēc gudri darīs tie, kuri sēs un stādīs pēc iespējas agrāk.Savā dārzā ievēroju, ka ceriņiem piebrieduši ziedpumpuri, kas jau krāsojās zaļi, bet Katavbas rododendram ziedpumpuri mazā pirkstiņa resnumā. Esmu nedaudz bažīgs par pavasari.
