Jaungadā cilvēki līdz ar salūta vērošanu, šampanieša glāžu saskandināšanu un vēlējumiem steidza no bankomātiem izņemt eiro, iemūžinot tos fotogrāfijās. Līdz ar 2014. gada pirmo sekundi Latvija ir oficiāli pievienojusies eirozonai. Nacionālās valūtas lata vietā jau trešo dienu oficiālā norēķinu valūta Latvijā ir eiro.
Kopš eiro ieviešanas Latvijā līdz 15. janvārim jeb pirmās divas nedēļas valstī ieviests abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods, tas nozīmē, ka šajā periodā cilvēki var norēķināties gan ar eiro, gan latiem. Toties atlikumu drīkst izdot vienīgi eiro banknotēs un centos, izņemot autobusos.Pēc tam sešu mēnešu garumā skaidrās naudas uzkrājumus latos varēs apmainīt jebkurā komercbankā, bet mūžīgi to varēs izdarīt Latvijas Bankā. Svarīgi zināt, ka trīs mēnešus skaidro naudu varēs apmainīt arī atsevišķās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru teritorijās nav komercbanku filiāļu.Pavisam droši zināms, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā janvāra pirmās dienas atšķiras no iepriekšējo gadu pirmajām dienām. Līdz šim 1. janvāris lielākoties bija kluss un mierīgs, veikalnieki varēja atvilkt elpu, bet šogad nācās iespringt gan tirgotājiem, gan patērētājiem.Lai pāreja uz eiro atvieglotu cilvēku ikdienu, jau no oktobra tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji cenas norādīja gan latos, gan eiro. Arī turpmākos sešus mēnešus obligāta būs paralēlo cenu atspoguļošana.
Valkā eiro labāk pazīstamsValkā eiro rokā turēts ir biežāk, jo līdzās ir Igaunija, kurā 2011. gada janvārī kronas nomainīja pret eiro. Vismaz šobrīd arī tuvējo pagastu iedzīvotāju ikdienu Latvijas pievienošanās eirozonai nav pārlieku sarežģījusi. Valkas pagasta iedzīvotāja Dagnija Ūdre atzīst, ka pirmā diena ar eiro viņai nekādus pārsteigumus nav sagādājusi. “Man vēl pirms eiro ieviešanas šī valūta bija maciņā, jo bieži iepērkos Valgā. Tādēļ esmu iemācījusies vērtēt cenas pēc eiro. Tagad man būs arī Latvijas eiro. Santīmu gan vairs nav. Pēdējos izmainīju autobusā, pērkot biļeti,” saka D. Ūdre.Tomēr daži valcēnieši “Ziemeļlatvijai” ziņoja, ka ceturtdien pilsētā nedarbojās SEB bankas bankomāti. Pusdienlaikā sazinoties ar bankas Valkas filiāli, uzzinājām, ka Valkas centrā bankomāts jau darbojas, bet pašā filiālē speciālisti vēl novērš tehniskas problēmas. Ceturtdien pēcpusdienā “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka bankomāts pilsētas centrā tomēr nedarbojas.
Daudzi norēķinas ar latiemLīdz ar valūtas maiņu Smiltenē uz ielām daudz biežāk varēja saklausīt cilvēkus diskutējot par eiro, pētot veikalos saņemtos čekus. Kamēr daļa mazo veikaliņu un uzņēmumu 2. janvārī darbu sāka nedaudz vēlāk vai pavisam nestrādāja, tad lielākajos pārtikas veikalos dienas pirmajā pusē pie kasēm veidojās garas rindas. Kāda pārtikas preču veikala pārdevēja, kura strādāja 1. janvārī, saka: “Neierasti ir visiem, kā pircējiem, tā mums, pārdevējām. Ļoti daudzi norēķinās ar latiem, bet atlikums ir jāizdod eiro. Jāpierod arī saucot summu teikt eiro, nevis lati. Grūti.”Līdzīgi notiekošo raksturo arī abas “Narvesen” pārdevējas Solvitas. Ceturtdien abām bija pirmā darba diena šajā gadā. “Pirmajās stundās var teikt, ka puse pircēju dod latus vai santīmus, puse eiro. Salīdzinoši maz maksā, izmantojot bankas kartes, kas mums būtu tieši visērtāk. Pašai makā bija lati. Domāju, iedošu arī bērniem, lai iztērē, bet pārdomāju. Aizgāju uz veikalu iepirkties, par pirkumu norēķinājos latos un sapratu, ka tieši lati rada vislielāko apjukumu. Bankā latus samainīju pret eiro un tagad norēķinos ar karti. Ir ērtāk gan kā pircējai, gan pārdevējai,” stāsta viena no tirdzniecības vietas pārdevējām. Savukārt viņas kolēģe piebilst, ka visvairāk naudas maiņu pārdzīvo bērns, lūdzot mammai atdot atpakaļ latus.
Ir jālasa un jāklausās ziņasKamēr liela daļa veikalnieku šajās dienās smagumu, ko rada latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods, iznes uz saviem pleciem, smilteniete Gunta Ķikāne pārņemta ar citām rūpēm. Viņa ir pārdevēja ģimenei piederošajā apģērbu, apavu un aksesuāru veikalā “Ticco”, kurš darbu atsāks ne ātrāk kā 15. janvārī. “Tas nav saistīts ar eiro ieviešanu, bet veikala telpu maiņu. Pārvākšanās process aizņem daudz laika, tāpēc darbu atsākušu, visticamāk, tad, kad norēķināties varēs tikai ar eiro. Man personīgi žēl, ka latu nomaina eiro, bet ietekmēt to nevar. Pagaidām iepērkos ar latiem. Neko mainījusi neesmu, taču būs tas jāizdara, jo latu ir vairāk nekā spēšu iztērēt šajā periodā. Maniem jauniešiem pavisam labi, viņiem visa nauda ir kartē – nekādu problēmu,” stāsta G. Ķikāne.Viņai pašai naudas maiņa nav likusi saspringt, taču novērotais ļauj secināt, ka joprojām daudzi iedzīvotāji par eiro un ar to notiekošajiem procesiem Latvijā zina par maz. “Iemesls? Cilvēki nelasa presi, neklausās ziņas, kur par eiro ieviešanu ir daudz stāstīts un skaidrots,” saka pārdevēja.Uz ielas sastaptā pensionāre Dina Krūze atzīst, ka par eiro zina maz un tas satrauc. “Kaut ko jau dzirdu pa radio un televīziju, bet mēs jau to eiro nepazīstam. Pagaidām norēķinos ar latiem, jo pensija būs tikai 14. janvārī. Jādzīvo tālāk un jāskatās,” saka pensionāre.
Cenai pievērš pastiprinātu uzmanībuVēl vērīgāk kā iepriekš iedzīvotāji uzmanību pievērš preču un pakalpojumu cenām. Valcēniete Ligita Drubiņa ievērojusi, ka autobusā, norēķinoties latos, par dažiem santīmiem dārgākas kļuvušas biļetes. “1. janvārī ar autobusu braucu no Vijciema uz Valku. Līdz šim biļete maksāja latu, bet tagad man bija jāmaksā lats un divi santīmi. Vai tad arī lati tiek kaut kā noapaļoti,” vēlējās zināt L. Drubiņa.SIA “VTU Valmiera” maršrutu plānotāja Judīte Miķelsone skaidro, ka, nosakot biļešu cenu eiro, nācies pielietot jaunu tarifu aprēķināšanas metodi, jo līdzšinējā sistēma nav derējusi. Jaunos tarifus aprēķinājis Vidzemes plānošanas reģions. Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciāliste Silvija Vanaga informē, ka tas nav pārkāpums, jo cenu paaugstināšanu likums neaizliedz. Jāpiekrīt gan pasažierei, ka tādā gadījumā vismaz autoostās vēl pirms cenu pacelšanas vajadzēja izlikt attiecīgu informāciju.
