Visās Latvijas publiskajās bibliotēkās ir pieejami datori un bezmaksas internets.
Visās Latvijas publiskajās bibliotēkās ir pieejami datori un bezmaksas internets.
Daudzās mazajās lauku bibliotēkās tas ir jauninājums, kas ierastajā ikdienas gaitā ienesis 21. gadsimta elpu. Arī Lobērģu bibliotēka nav izņēmums. Līdzās tradicionālajām grāmatām un žurnāliem, ir iespējams izmantot moderno tehnoloģiju piedāvātos risinājumus.
Trešā tēva dēla nestā gaisma
Projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros visās 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās tiek ieviesti dažādi moderno tehnoloģiju risinājumi, jaunās paaudzes datori ar interneta pieslēgumiem. Bibliotēkām pakāpeniski laika gaitā ir jākļūst par informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centriem, kurās iegriežas daudz apmeklētāju, lai rastu atbildes uz jautājumiem, īstenotu idejas vai vienkārši atpūstos. Kā apgalvo projekta reklāma, tad “ātrgaitas bezvadu internets, garantēta interneta lietošana bez maksas, vismūsdienīgākie datori un īpaši apmācīti darbinieki katrā bibliotēkā, arī tavējā”. Tā mudinot cilvēkus apmeklēt bibliotēkas un stāstot par jaunumiem, kas tajās sagaida visus interesentus. Bibliotēkas ir gājušas līdzi laikam.
Tomēr situācija nav tik vienkārša, jo laukus iedzīvotāji masveidā pamet un samazinās arī dzimstība. Samazinās arī to cilvēku skaits, kas apmeklē bibliotēku un izmanto tās piedāvātos pakalpojumus, bet, “Trešajam tēva dēlam” arī mazas lauku bibliotēkas ikdienā ir izdevies atstāt savus pēdu nospiedumus un izmainīt tās ikdienas gaitu.
Internetā vēlas izklaidēties
Bezmaksas internets jauniešiem ir kā zaļā gaisma luksoforā. Viņi tajā labi orientējas, un tas ir kļuvis par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Jauni cilvēki daudz ātrāk adaptējas svešā vidē un pārmaiņās, un tas ir tieši tas, pēc kā bibliotēkas tiecas, jo tās apzinās, ka ar grāmatām, avīzēm un žurnāliem vairs nespēj piesaistīt tik daudz lasītāju, kā tas vēl bija dažus gadus iepriekš. Bibliotēkas apmeklētājs ir mainījies, un bibliotēkām, ja tās grib saglabāt savu nozīmību, ir jāmainās līdzi. Kā teiktu Rainis: “Pastāvēs tas, kas mainīsies”.
Lobērģu bibliotekāre Dzintra stāsta, ka būtiskākā izmaiņa ir tieši gados jaunāko apmeklētāju pieplūdums bibliotēkai. Viņi labprāt grāmatu un žurnālu vietā izvēlas internetu un bibliotēkā iegriežas katrā brīvā brīdī no skolas, līdzi sev atnesot troksni, smieklus un kņadu. “Internets ir kā bērnu magnēts, grāmatas paliek otrajā plānā. Kam Džeraldu Darelu, ja ir draugiem.lv?” bibliotekāre īpaši uzsver. Interneta vide spēj piesaistīt daudz ātrāk un ir kļuvusi par nepieciešamību arī lauku jauniešiem.
Tas arī apstiprinās, atverot bibliotēkas durvis, parastas darba dienas novakarē. Datorus izmanto jaunieši vecumā no 10 līdz 16 gadiem, kuri aktīvi savā starpā apspriež internetā atrasto un izlasīto informāciju, komentē redzēto draugiem.lv un salīdzina inbox.lv spēļu rezultātus. Tas viss notiek izklaides nolūkos. To arī apjautātie jaunieši neslēpj. Internets ir brīva vide, kurā īsā laikā var sameklēt visu vajadzīgo informāciju. Jautāti: “grāmatas vai internets?”, tiek dota vienbalsīga atbilde: internets, tomēr atskan arī piezīme: “Ja jau esam bibliotēkā, varam paņem arī kādu grāmatu. Ja būs laiks, tad var izlasīt arī to.”
Grāmatu un žurnālu valdzinājums
Pretēja situācija ir ar gados vecākiem bibliotēkas apmeklētājiem. Viņi nāk uz bibliotēku, lai iepazītos ar grāmatām, žurnāliem un avīzēm vai arī vienkārši satiktos un parunātos. Lobērģos pēdējo gaidu laikā ir ticis slēgts gan pasts, gan veikals, un vienīgi bibliotēka ir palikusi savā vietā un kļuvusi par savdabīgu vietējās kultūras centru. Līdzīgas situācijas laukos nav nekas neparasts, un arī apkārtējās apdzīvotās vietās ir vērojami līdzīgi notikumi. Gan pasta, gan veikala pārstāvji vienbalsīgi apgalvo, ka viņiem ļoti žēl, bet izmaksas ir pārāk augstas, un peļņa nespēj tās segt, tāpēc lauku iedzīvotājiem nākas pielāgoties. Izvēles iespējas ir visai minimālas. Ja kaut kas neapmierina, var doties uz pilsētu. Daudzi vietējie iedzīvotāji tā arī dara.
Lobērģu bibliotekāre Dzintra ir novērojusi, ka gados vecāki bibliotēkas apmeklētāji izturas piesardzīgi pret datoriem un internetu, daudz labprātāk viņi izvēlas žurnālus, kuros tiek rakstīts par smalkajām aprindām, skandāliem un šoviem. Modernās tehnoloģijas tiek izmantotas reti, drīzāk tiek novērots, kā jaunieši tās izmanto. Šādai rīcībai tiek minēti daudzi iemesli. Sākot no nepietiekamām zināšanām, līdz apgalvojumiem, ka internets nav nepieciešams.
Viena no pastāvīgajām bibliotēkas apmeklētājām Vita to arī apstiprina, stāstot, ka daudz labprātāk lasa un internets viņai nav nepieciešams. Kā iztikusi bez tā lielāko daļu dzīves, tāpat iztikšot arī turpmāk. Tomēr viņa atzīst, ka priecājas par jaunajiem datoriem un internetu, jo bibliotēku ir sākuši apmeklēt jaunieši un tiešis tas ienes vislielākās pārmaiņas bibliotēkas ikdienā, ne jau modernās tehnoloģijas. Arī citi apmeklētāji domā līdzīgi un no bibliotēkas iziet ar grāmatu un žurnālu kaudzi, uz datoriem pat nepaskatoties.
Bibliotēkā ir ienācis 21. gadsimts ar saviem tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet Lobērģi ar saviem nedaudzajiem iedzīvotājiem soli atpaliek.
