Gadumija ir laiks, kad atskatās uz paveikto un plāno nākamos darbus. “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kā aizvadīto gadu Valkas novada dzīvē vērtē novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs un kāds ir viņa skatījums uz 2013. gadu.- Vai pērn visu iecerēto izdevies paveikt un vai arī novada dzīvē 2012. gadu var saukt par veiksmes laiku? – Lielos mērogos visus ieplānotos darbus esam izdarījuši. Ir īstenoti vairāki lieli projekti, varbūt palikuši nepabeigti kādi mazākas nozīmes darbiņi. Neesam saņēmuši arī sūdzības, ka kaut kas būtisks nav izdarīts. Ekspluatācijā esam nodevuši jaunas notekūdeņu attīrīšanas ierīces, ielu apgaismojumā ir nomainītas vairāk nekā 250 lampas, kas ir ekonomiskākas, beidzot esam pabeiguši arī pamatskolu nodrošināšanu ar jaunām informātikas tehnoloģijām. Ir pabeigta ūdensapgādes sistēmas izbūve Kārķos, pabeigta arī tehniskās dokumentācijas izstrādāšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un ūdensapgādes sistēmas izveidošanai Ērģemes pagastā. Esam īstenojuši arī vairākus projektus dzīves kvalitātes uzlabošanai pagastos. Šogad apgūsim vēl 600 tūkstošus latu, lai turpinātu modernākas ūdenssaimniecības sistēmas izveidošanu no Blaumaņa ielas līdz Lauktehnikas rajonam.- Ko jūs uzskatāt par galveno pagājušā gada panākumu un arī par problēmu vai neveiksmi, ja tāda bijusi?- Viens no lielākajiem panākumiem pilsētai ir koģenerācijas stacijas izbūve un ar to saistītā siltumtīklu izbūve, ko veica pašvaldība. Šos liela apjoma darbus izdevās veikt termiņā, tādēļ siltumenerģijas piegāde dzīvojamām mājām apkures sezonā nekavējās. Tas ir ievērojams panākums, jo tagad Valka būs nodrošināta ar siltumenerģiju pietiekamā daudzumā. Vecās katlumājas nedemontēsim, bet saglabāsim rezervē un gatavībā darba režīmam. Daudz ir runāts par uzņēmējdarbības veicināšanu. Jāatzīst, ka pašvaldībai šajā jomā daudz iespēju nav, bet kaut ko esam centušies izdarīt. Pašvaldība ir pārņēmusi savā pārvaldījumā katlumāju Lauktehnikas mikrorajonā, kas iepriekšējiem saimniekiem kā uzņēmējiem bija apgrūtinājums, jo neatbilda izveidotās uzņēmējdarbības specifikai. Šis proces bija diezgan garš un sarežģīts, bet kopējā sadarbībā ar uzņēmējiem šo jautājumu esam atrisinājuši.- Kādus pašvaldība šogad noteikusi galvenos uzdevumus?- Šogad lielākais darba apjoms, kā jau minēju, būs ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla ierīkošanā no Blaumaņa ielas līdz Lauktehnikai.Savukārt pilsētas centrā pie kādreizējā Sadzīves pakalpojumu nama atjaunosim ietvi un kāpnes, lai valcēniešiem šo vietu padarītu skaistāku.- Vai novada budžets ir pietiekams, lai visas ieceres īstenotu?- Budžets, protams, nav tik liels, lai visas vajadzības varētu apmierināt, arī resursu nav pārlieku daudz. Piemēram, mums ir projekts, kas paredz atjaunot Rīgas ielu no Rīgas un Zemgales ielas krustojuma, bet līdzekļu nepietiekamības dēļ acīmredzot šo darbu vajadzēs atlikt uz nākamo plānošanas periodu.- Kā vērtējat novada deputātu darbu? Vai viņi bijuši atbalsts un domubiedri vai gluži otrādi?- Atbilstoši likumam par pašvaldībām un detalizētākiem nolikumiem mēs pat vismazāko projektu nevaram īstenot bez deputātu piekrišanas un atbalsta. Jau minēju īstenotos projektus, kas bija pietiekami lieli. Tas, ka esam to paveikuši un atraduši līdzekļus, liecina, ka novadam kopīgu mērķu sasniegšanai esam bijuši vienoti.- Tomēr novada deputāti pārstāv dažādas partijas. Kā zināms, nav izpalikušas arī domstarpības. Vai tiešām tas nav traucējis?- Tā ir demokrātija un viedokļu dažādība. Mana pārliecība ir tāda, ka politikai jābeidzas tūlīt pēc priekšsēdētāja ievēlēšanas, un to novēlu arī nākamajam domes vadītājam. Tas ir īpaši svarīgi turpmākajā darbā, kad, iespējams, būs mazāk deputātu. Saskanīgai komandai ar vienotu mērķi novada attīstībai ir liela nozīme. – Vai jūs pats atbalstāt ideju par mazāku deputātu skaitu pašvaldībā?- Es domāju, ka mazāk nevar būt. Valkas novada domē ir 15 deputātu, kuri vairāk vai mazāk pārstāv katra pagasta intereses. Tādai pārstāvniecībai jābūt un nevis tādēļ, lai panāktu pāris simtu latu iegūšanu kāda pasākuma rīkošanai savā pagastā, bet lai mēs spētu redzēt visa novada vajadzības kopumā. Ar šādu sastāvu esam daudz izdarījuši arī pagastos. Kārķos ir jauna sporta zāle, Vijciemā arī, Turnā un Mierkalnā atjaunoti tautas nami. Tādēļ, pēc manām domām, pašlaik esošais deputātu skaits ir pietiekami optimāls. Mums ir izdevies saglabāt arī skolas pagastos, kas noteikti vērtējams pozitīvi, jo pagastu bērniem ir sava skola, kur mācīties. Kopā esam vienojušies, ka mūsu novadā būs lielāks arī vienreizējais pabalsts jaundzimušo bērnu vecākiem – 100 latu. Kaut tas nav daudz, tomēr to var uzskatīt par konkrētu darbu, lai arī iedzīvotāji redzētu, ka tuvojas labākam dzīves līmenim. – Tagad sākušās runas, ka arī pašvaldību teritorijās vajadzētu rīkot vietējos referendumus. Kā jūs tādu ieceri vērtējat?- Es domāju, ka slēptā ideja par šādiem referendumiem bija atrast veidu, kā nogāzt nevēlamu pašvaldību. Man nav nekas pretim pret iespēju sabiedrībai izteikt savu viedokli, bet lai tas nenotiktu tā, kā vienu laiku jau varēja redzēt visā valstī, kad tauta jau sāka iegrimt referendumos. Arī deputātiem nevajadzētu aizrauties ar diskusijām, jo iet laiks, kas ir dārgs. Pašvaldību teritorijās daudziem lieliem un apjomīgiem darbiem ir sezonas raksturs, tādēļ ilgas runas un spriešanas var kavēt iecerēto uzdevumu izpildi. Jau tagad daudz laika prasa visas birokrātiskās procedūras, kas jāveic, lai uzsāktu kādu vērienīgu būvniecību. Ja vēl paši radīsim kādus kavēkļus, tad neko daudz nepadarīsim.- Šis ir pašvaldību vēlēšanu gads. Vai tas netraucēs un vai iecerētie darbi nepārvērtīsies par priekšvēlēšanu kampaņu? – Domāju, ka mūsu novadā tā nenotiks. Galvenie lēmumi ir pieņemti, un viens no būtiskākajiem ir vienošanās par budžeta sadalījumu. Protams, pašlaik pieņemtais budžets nav akmenī cirsts, bet mums ir pārlieku liels akcents uzlikts uz ekonomisko attīstību un tajā ir ieinteresēti visi. Tādēļ domāju, ka attīstību politiskie procesi nekavēs.- Vai esat gatavs tam, ka jebkurus labus darbus sabiedrībā gada pirmajos mēnešos var uzskatīt kā gatavošanos vēlēšanām un netiešu aģitēšanu par sevi.- Man šķiet, ka tāda attieksme pašā tautā neveidojas. Ir atsevišķi ieinteresēti politiski spēki, kas šādu informāciju izvērš, un prese, protams, to atspoguļo, jo jāraksta par visu, kas notiek. Pareizāk būtu, ja šādu uzskatu paudēji ne tikai kritizētu, bet nāktu klajā ar savām idejām, kā to, ko mēs darām, izdarīt vēl labāk. Nav svarīgi, kas un kā ir bijis, jo tā jau ir vēsture. Nozīme ir tam, ko un kā darīsim rīt.- Arī jums internetā ir veltīti ne visai glaimojoši pārmetumi. Kā to uztverat?- Atklāti sakot, tie mani nereti aizskar, jo lielākoties tie ir apvainojumi un apsaukāšanās, nevis konstruktīva kritika. Jāsaka tas, ko jau teicu – ja kritizē, tad lai min savus argumentus ar skaidrojumu, kā citādi būtu labāk. Pēc manām domām, vajadzētu publiskot komentārus ar to autoru vārdiem. Tad redzētu, vai tādi vēl tiktu rakstīti.- Vai valdības atbalsts reģionu attīstībā ir jūtams?- Jāteic tā – galīgi mēs neesam aizmirsti, bet tikai tādā gadījumā, ja paši esam neatlaidīgi un aktīvi darbojamies, skaidrojot, ka kāda iecere nav tikai mūsu lokāla vajadzība, bet no tās īstenošanas iegūs visa valsts. Tā mēs darījām arī, cīnoties par tranzītielas izbūvi. Ja šie nepilnie divi kilometri netiktu izbūvēti, ciestu visas Latvijas vizītkarte. Vispār Latvija nav tik liela valsts, lai nebūtu iespējams to pārredzēt kopumā. Nav pareizi lemt, ka tagad visus resursus grūdīsim uz Latgali vai kaut vai uz Valku. Jāspēlē ir gudri ar valstisku skatienu, nevis jādomā, kā citam citu apspēlēt.- Vai jauno gadu paredzat rezultatīvāku kā pērno?Es domāju, ka šis gads būs ražīgs. Mums ir labi speciālisti, kas strādā ļoti vienotā komandā. Tas ir labs pamats tālākai attīstībai, jo, lai ko mēs runātu, speciālistu profesionālisms ir noteicošais panākumiem.
