Ziemeļvalstu projektu programmas NORDPLUS ietvaros kopš pagājušā mācību gada janvāra tiek īstenots projekts “Stipras saknes nomalēs veido stiprus eiropiešus” un tajā piedalās Valkas ģimnāzijas 8. klase.
Projekta norisē plānotas divas klašu apmaiņas un divas skolotāju apmaiņas – Ronnes privātskolā Dānijā un Valkas ģimnāzijā Latvijā. Nupat no Dānijas atgriezusies skolotājas Ingrīdas Hedemarkas audzinātā 8. klase. “Aktīva sadarbība notiek starp divām klasēm – Valkas ģimnāzijas 8. klasi un Bornholmas salas Ronnes privātskolas 7. klasi. Apmaiņas projekta mērķis ir izzināt, kā ir dzīvot valsts nomalē, jo abas skolas atrodas savu valstu nomalēs,” skaidro skolotāja Ira Silāja. Viņa arī pavadīja astotklasniekus šajā braucienā. “Mums visiem jāsaka liels paldies klases audzinātājai, kura menedžēja visu šo pasākumu. Tas bija liels sagatavošanās darbs, kura augļus mēs izbaudījām,” turpina I. Silāja. Projekta pirmajā posmā valcēnieši oktobra nogales nedēļu pavadīja Dānijā, bet otrajā posmā aprīlī dāņi ieradīsies Valkā. Brauciena dalībnieki dzīvoja ģimenēs, tāpēc varēja labāk iepazīt un izprast dāņu dzīvesveidu.Valcēnieši Dānijā ieraudzīja daudz neierastu lietu un tradīciju. Katru otrdienu no rīta visi sanāk kopā un dzied dāņu dziesmiņas. Valcēnieši bija sagatavojuši prezentācijas par savu skolu un pilsētu. Neizpalika arī muzicēšana un dziesmu dziedāšana, tostarp arī dāniski. Ronnes skolas audzēkņi sacīja, ka valcēnieši ir ļoti muzikāli un talantīgi. Ģimnāzisti apmeklēja arī 3. klases mūzikas stundu. “Mārtiņš spēleja ģitāru, meitenes dziedāja, bet es spēlēju bungas. Vijoles man līdzi nebija,” smaida Rūdolfs Miķelsons.Agnis Adienis “Ziemeļlatvijai” pastāstīja par ceļojuma iespaidiem. Pavisam ar autobusu apmēram 20 stundās veikti 1700 kilometru. “Piedzīvojām arī lielo vētru un tās ietekmē arī jūras slimību. Daudziem bija grūti,” atceras Agnis.Jautāti, vai gribētu kādu laiku mācīties Dānijā, skolēni atbildēja, ka noteikti ne. Savā skolā tomēr ir labāk, patīkamāk un ērtāk.UZZIŅAIGusts Pētersons:- Ieguvām jaunus draugus un noteikti uzlabojām savas angļu valodas zināšanas. Mums radās labāks priekšstats par Dāniju, uzzinājām, kā patiesībā ir dzīvot uz salas iepriekš nezināmās ģimenēs. Noteikti bija interesanti.
Agnese Tukiša:- Ievērojām atšķirības tradīcijās, piemēram, Dānijā nesvin vārdadienas. Mums neierasti šķita, ka Dānijā ģimenēs vakariņo visi kopā pie liela galda, nevis kā mēs ne reti ēdam atsevišķi dažādos laikos. Atšķirīga ir arī pusdienošana skolā. Mēs ēdam skolas ēdnīcā, taču dāņi kastītēs uz skolu ņem līdzi sviestmaizes. Dāņi īpaši neaizraujas ar ēdiena gatavošanu, jo izmanto daudz pusfabrikātu.Monta Mazure:- Dānijā skolā redzējām, ka viņiem ir ļoti lēns darba temps stundās. Vismaz pusi no stundas skolotājs skaidro uzdevumus un tikai pēc tam lēnām tos sāk pildīt. Neierasti, ka skolā nav zvana, kas liecina par stundas sākšanos vai beigšanos. Stunda beidzas tad, kad par to paziņo skolotājs. Mums šķita, ka skolā klases ir nesakoptas, izlietnes netīras ar krāsu atliekām.
Dāvis Bergholds:- Mūsu redzētā skola sastāv no četrām divstāvu ēkām. Mācību klases atgādina dzīvokļa iekārtojumu, pat kāpnes uz otro stāvu ir vītņveida. Skolā ir arī bērnudārzs, taču nav aktu zāles. Visi kopējie pasākumi notiek sporta zālē.
