Tā ir vērtīga pieredze, kā cilvēki cīnās par izdzīvošanu tepat, Latvijā, iespaidos par redzēto Kurzemes zemnieku sētās dalās palsmaniete Inita Zaharčuka.
Lai sava un citu pagastu ļaudīm parādītu, kā laukos saimnieko citviet Latvijā, Palsmanes pagasta biedrības “Māsas Veronikas” valdes locekles I. Zaharčuka un Ilva Pētersone sarīkoja divu dienu ekskursiju uz Kurzemi, par ko aptaujātie dalībnieki ir sajūsmā. Lai cilvēki nepamet LatvijuAizrāva viss redzētais, – dienlilijas, ābeļdārzs, vīngliemeži, Smiltenes novada lauku attīstības speciālistei Laimai Āboltiņai ātrumā pat ir grūti uzskaitīt daudzos apskates objektus. Kaut arī kurzemnieku izvēlētās lauksaimniecības nišas nav svešas arī Vidzemē, izņemot baložu audzēšanu, iegūtas arī jaunas idejas.Biedrība “Māsas Veronikas” ekskursiju uz Kurzemi rīkoja Valsts lauku tīkla rīcības programmas 2009. – 2013. gadam aktivitātē “Pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā un Eiropā”, saņemot atbalstu uzrakstītajam projektam.“Brauciena mērķis bija uzzināt vairāk par netradicionālo lauksaimniecību, tās sākotnējām izmaksām, iespējām un peļņu, lai motivētu jauniešus neaizbraukt no Latvijas, gan arī meklētu idejas jaunām darbavietām. Ja ir idejas un uzņēmība, tad uzņēmējdarbību var dažādot un rezultātā attīstīt lauku teritorijas,” stāsta I. Zaharčuka. Braucienā piedalījās 45 interesenti, tai skaitā astoņi jaunieši, no Palsmanes, Bilskas, Blomes, Variņu, Grundzāles, Smiltenes, Virešu un Priekuļu pagasta. Laukos patriotisms nav izzudisViņi redzēja tik daudz, ka iespaidu pietiks ilgam laikam. Piemēram, Talsu novadā, Laucienes pagastā, zemnieku saimniecība “Mierkalni” iekopusi dienliliju dārzu, kurā zied gandrīz 900 šķirņu lilijas. Saimnieks, selekcionārs Varis Baņģieris ir arī vīndaris un dalījās pieredzē par dažādu mājas vīnu ražošanu. Degustācijā ciemiņus cienāja ar melnā plūškoka augļu un ziedu vīnu, bet vīns “Mierkalnos” tiek darināts arī no ķirbjiem, sarkanā un baltā āboliņa, rožlapām un citiem augiem vai ogām. Lībagu pagastā “Kurzemnieku” mājas saimniece Egita Sudakova mācīja, kā pareizi kopt un audzēt pundurābeles un vīngliemežus. Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta lektore Lidija Vojevoda popularizēja veselīga uztura un enerģijas avotu – saldos un sāļos kailgraudu salātus un auzu tēju. Valdgalē savā pieredzē dalījās uzņēmums SIA “Kvarki” – ‘Kalifornijas sarkano’ slieku audzētājs un biohumusa ražotājs. Biohumusu, kas satura ziņā daudzkārt pārspēj kūtsmēslus, iegūst no kūtsmēsliem, dārzeņu, zāles un citu produktu organiskajiem pārpalikumiem ar ‘Kalifornijas sarkano’ slieku darbības palīdzību.Dundadznieki cēla galdā Dundagas pienotavas produkciju: brinzu, jaunu raudzētā piena produktu “Labdaris” un jogurtus. Ances kultūras nama rokdarbnieku kopa “Paukers” lepojās ar bagātīgu un daudzveidīgu rokdarbu izstādi, neliedzot ciemiņiem uzzināt savu darbu knifus. Užavas pagastā ir ne tikai alus darītava. Te zemnieki arī audzē baložus, šobrīd gan tikai dekoratīvos, jo gaļas baloži ir likvidēti. Šis bizness saimniecībā nav bijis rentabls. Ventspils novada Vārves pagastā ir zemnieku saimniecība “Muižgaļi”, kur Vītolbergu ģimene no pašu ganāmpulkā slauktā piena savā siera ražotnē ražo puscieto ‘Vītolbergu sieru’. “Katrā vietā redzējām, cik smags ir darbs, cik bieza maizes garoza un cik daudz ir krējuma. Redzējām cilvēku patriotismu, vēlmi strādāt, izmēģināt un eksperimentēt,” I. Zaharčuka ir gandarīta par braucienu. Biedrībai “Māsas Veronikas” kvalitatīvi organizēt pieredzes apmaiņas ekskursiju palīdzēja SIA “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs” Valkas nodaļas lauku attīstības speciāliste Valda Empele un Smiltenes novada lauku attīstības speciāliste Laima Āboltiņa.
