Medicīna. Savulaik “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka dažiem iedzīvotājiem radušies sarežģījumi miršanas apliecības noformēšanā mūžībā aizgājušam tuviniekam, ja nelaiķis nav bijis pierakstīts pie kāda no ģimenes ārstiem vai miris tālu no vietas, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse.Šādas problēmas radās tādēļ, ka līdz šim konstatēt nāves faktu bija tiesīgs tas ģimenes ārsts, kura praksē mirušais reģistrēts.Lai turpmāk šādus sarežģījumus novērstu, Ministru kabinets attiecīgajos noteikumos ir pieņēmis grozījumus, kas rada iespēju konstatēt nāves faktu un aizpildīt nepieciešamos dokumentus arī citam ģimenes ārstam. Šis pienākums gan nav noteikts kā obligāts.Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole informē, ka grozījumi ļaus mirušā tuviniekiem saņemt iepriekš minēto pakalpojumu brīdī, kad nav pieejami mirušās personas ģimenes ārsta pakalpojumi. Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Valdis Ķiris uzskata, ka šādas izmaiņas vērtējamas pozitīvi un pakalpojumu saņemšanu cilvēkiem padarīs ērtāku, bet esot arī slidenās puses. “Es varu vizuāli konstatēt, ka mirušajam nav ārēju vardarbības pazīmju, bet nezinu, vai cilvēks miris no kādas slimības, vai arī, piemēram, nosmacēts ar spilvenu vai noindēts. To nosaka, veicot sekciju, bet tuvinieki visbiežāk tai nepiekrīt, jo viss maksā naudu,” saka V. Ķiris. Ģimenes ārsti gan piekrīt, ka apstiprinātās izmaiņas ļaus atrisināt gan jau minētās, gan citas nestandarta situācijas, kas radās agrāk, turklāt iedzīvotājiem būs iespēja šo pakalpojumu saņemt īsākā laikā.
