Nebūs melots, ja teikšu, ka bijušā Valkas rajona teritorijā Mārītes Magones vārds nebūt nav svešs. Viņa ilgus gadus vadīja Sociālo dienestu, darbojās Latvijas Bērnu fondā, kā arī rīkoja aizraujošas vasaras nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām. Jau trīs gadus Mārīte ir pensionāres statusā, bet šķiet, ka viņa ir ieguvusi otro elpu. Atliek vien nobrīnīties, cik viens cilvēks savos jau, jāatzīst, visnotaļ cienījamos gados, paspēj tik daudz izdarīt. Un galvenais – Mārīte to dara no sirds, ar gandarījumu un smaidu sejā, negaidot par to ne uzslavas, ne arī naudisku atlīdzību. Vārdu sakot, Mārīte nebūt nav no tiem, kuri sēž pie televizora un lamā valdību.
Nav laika domāt par slimībām Sarunas sākumā Mārīte piekodina, ka viņai nav vajadzīga lieka publicitāte, bet, uzzinot sarunas tēmu, – piekrīt intervijai. Nolēmām viņu uz sarunu aicināt tāpēc, lai uzzinātu viņas dzīvesprieka recepti. Mārīte atklāj, ka nekā sarežģīta tur nav – vienkārši tāda ir viņas būtība – iet un darīt, kā arī domāt pozitīvi. Valcēniete savā mūžā pārliecinājusies, – ja cilvēkam ir ko darīt, tas viņu disciplinē un mobilizē. Savukārt vecākiem cilvēkiem nav laika domāt par savām veselības problēmām. Mēģinu izdibināt, vai tik enerģiskai sievietei maz ir kādas vainas. Mārīte, neiedziļinoties sīkumos, atzīstas, ka ir gan. Piemēram, bieži sāp kāja, bet kad jāskrien darbos, tad gan visiem pa priekšu. “Vilkties nopakaļ nav manā dabā,” smejas pensionāre.Mārīte atzīstas, ka nereti saņem bērnu, mazbērnu un radu pārmetumus par viņas nebeidzamajiem darbiem un sabiedriskajām aktivitātēm. Aktīviste apzinās, ka cieš mājas dzīve, jo, kā pati smejas, ne vienmēr atliek laika noslaucīt putekļus, bet pagatavot maltīti gan esot svēta lieta. Ja Mārīte zina, ka visu dienu būs vienas skriešanas un darīšanas, jau no rīta pieceļas agrāk un izvāra kaut vai ātro zupu. Rēķinoties ar savu dzīvesveidu, saldētavā ir pašu izaudzētie zaļie zirnīši, burkāni un citas dārza veltes.
Nav jāuztraucas par izdzīvošanu Mārīte atzīstas, ka liktenis ir bijis labvēlīgs, jo viņai ir palaimējies ar otro pusīti – vīru Raimondu, kurš sievu atbalsta vienmēr un visur, kā arī pats pēc dabas ir aktīvs cilvēks, nevis mājās sēdētājs. Liela nozīme ir arī tam, ka abiem dzīvesbiedriem ir kopīgas intereses. Mārīte smaidot gan pažēlojas, ka reizēm vīrs pārāk ilgi aizraujas ar tenisa spēlēšanu, kā arī viņš esot absolūts “presomāns”. Mārīte domā, ka diezin vai vēl kāds Valkā abonē tik daudz žurnālu un avīžu kā viņas Raimonds. Turklāt Raimonds aktīvi iesaistījies Valkas vīru ansamblī. Sieva smejas, ka vīrs no pūšamo instrumentu speciālista pārtapis par dziedošo pūtēju. Mārīte izbaudīt savus skaistos pensijas gadus var arī tāpēc, ka viņai nav jāuztraucas par izdzīvošanu. Abi pensionāri saņem itin pieklājīgas pensijas, turklāt Raimonds vēl strādā algotu darbu. Ilgus gadus, veicot sociālo darbu, Mārīte saskārusies ar skarbo dzīves realitāti un zina, ka mūsdienās tā saucamajam vientuļajam pensionāram ir diezgan sarežģīti izdzīvot. Ja vēl nepieciešams iegādāties medikamentus, ziemas apavus un apmeklēt zobārstu, tad ir pavisam grūti. Mārīte iesaka pensionāriem, kuriem atļauj veselība un pietiek spēka, iekopt savu mazdārziņu. Dārza darbi ļauj ne vien izkustēties, bet arī rada pozitīvas emocijas par darba rezultātu. Jautāju, vai maz viņiem atliek laika pirms Līgo svētkiem, kā latviešiem pierasts, dārzu izravēt. Mārīte atrauc, ka viņai nav ar nezālēm aizaugušākais dārzs. Viņai ar Raimondu ir nerakstīts likums, ka pavasaros nedaudz jāpiebremzē sabiedriskās aktivitātes un gribot negribot jāstrādā dārzā.
Latviešu kantri grupu cienītājaSarunas gaitā atklājās, ka Mārīte ir latviešu kantri grupu cienītāja. Viņai vislabāk patīk Agris Gedrovičs un grupa “Sestā jūdze”, Māris Sloka un grupa “Klaidonis”, smiltenietis Viktors Tilčiks, Māris Blāze un grupa “Jūrkant”, kā arī grupa “Dakota”. Viņa kopā ar Raimondu katru vasaru cenšas aizbraukt uz kantri festivālu Bauskā. Lai dzīve būtu vēl interesantāka, Mārīte pavisam nejauši pieteikusies mobilā telefona operatora Amigo sadarbībā ar Latvijas Radio 2 un telekompānijas LNT veidotajam dziesmu šovam “Amigo Dzintara dziesmas” tautas ekspertu konkursam un iekļuvusi pirmajā tautas ekspertu četriniekā. Šis ir dziesmu konkurss, kurā piedalās gan pazīstamākie Latvijas šlāgermūzikas un kantri dziesmu izpildītāji, gan pavisam jaunas grupas. Mārīte atklāj, ka viņa izraudzīta no vairākiem desmitiem pretendentu. Viņa kā mūzikas entuziaste kopā ar Latvijā atzītiem mūzikas speciālistiem vērtēs nedēļas izlases dziesmas. Valcēniete atzīst, ka tas būs viņas subjektīvais vērtējums, taču viņa paļausies uz savu muzikālo pieredzi un zināšanām. Viņa atklāj kādu savu biogrāfijas lapaspusi, kas arī noteikti palīdzēšot līdzdarboties šajā šovā. Jaunības gados Mārīte muzikālo izglītību ieguvusi tagadējā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kur saņēmusi pamatskolas dziedāšanas skolotājas diplomu. Viņa dziedājusi dažādos vokālos ansambļos un pēdējos 22 gadus darbojas Valkas pilsētas kultūras nama dziesmu draugu kopā “Nāburgi”. Mārīte spēlē klavieres un tādu neparastu mūzikas instrumentu kā cītara. Šī aktivitāte ir kas vēl nebijis viņas līdzšinējā dzīvē, tāpēc Mārīte to vērtē kā vēl vienu jaunu un aizraujošu izaicinājumu.
Prieka asaras par paveiktoRunājot par izaicinājumiem, noteikti jāpiemin pavisam nesen izdotais Valkas novada literārās apvienības kopkrājums “Ritums”. Stāstot par šo grāmatu, Mārītei acīs sariešas prieka asaras par paveikto. To, ka šis izdevums ir nozīmīgs ne tikai viņai un pārējiem apvienības biedriem, Mārīte sapratusi tad, kad koši zaļo grāmatu uzdāvinājusi meitai. Viņas atzinība saviļņojusi līdz sirds dziļumiem. Mārīte kopkrājuma izdošanu vērtē kā šāgada lielāko izaicinājumu un tic, ka grāmatā atrodamie vārdi palīdzēs ikvienam izprast dzīves jēgu. Viņa tic, ka ar kopkrājuma izdošanu literārās apvienības darbs kļūs vēl ražīgāks un dos prieku arī vietējai sabiedrībai.Pazīstot Mārīti, tas tā noteikti arī būs, jo viņa nekad neapstājas pusceļā. Tas nav viņas dabā. Mūsu saruna notiek pirms trešās adventes, tāpēc pajautāju, ko viņa pati sev novēl jaunajā un straujajā Zirga gadā. Mārīte no sirds sev novēl veselību, prieku, gandarījumu un prasmi iemācīties kādreiz pateikt vārdu – nē. Jaunajā gadā kļūt kaut nedaudz rāmākai un necensties vienmēr visus darbus uzvelt tikai saviem pleciem.MĀRĪTES MAGONES AKTIVITĀTES• Dzied dziesmu draugu kopā “Nāburgi” un senioru korī “Zelta rudens”• Vada Valkas dāmu klubu un projektus novada literārajā apvienībā• Darbojas Latvijas Pensionāru federācijā un Latvijas Ordeņa domē• Joprojām iesaistījusies Latvijas Bērnu fonda aktivitātēs un Latvijas valsts iestāžu arodbiedrībā• Ir kaislīga zolītes spēlētāja un krustvārdu mīklu minētāja
