Cērtenes pilskalnam piegulošajā Smiltenes piepilsētas mežā, kas ir iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta, pēc vietējās pašvaldības pasūtījuma ir veikta izlases cirte.
Tās rezultātā aptuveni 19 hektāru lielā platībā ir izstrādāti vecie, bojātie, sausie, kritušie un bīstamie koki un izveidots izteikti skrajš parkveida priežu mežs. Taču vairāki iedzīvotāji “Ziemeļlatvijai” norāda, ka ainava pašlaik ir nepievilcīga. Vai bija jāņem helikopters? Mežā netālu no Drandu ielas ir redzamas mežizstrādes tehnikas atstātas sliedes. Vēl nav izvestas visas zaru kaudzes. Aptaujātie mežkopības speciālisti un iedzīvotāji ir vienisprātis, ka mežizstrāde ir veikta nelaikā, nesagaidot salu, tāpēc mežs izskatās izbraukāts, pat izārdīts.Smiltenē šobrīd varētu rīkot semināru par to, kā nevajag izpostīt mežu, “Ziemeļlatvijai” savu viedokli izsaka fonda “Krustceles” valdes priekšsēdētāja Anda Dinga. Darbu laikā arī cietusi aktīvās atpūtas un veselības taka, ko kopīgi izveidoja “Krustceles” un Smiltenes skolēni un finansiāli atbalstīja Hipotēku bankas Klientu klubs “Mēs paši”. Novembra sākumā izvedot zaru kaudzes, Palsmanes pagasta uzņēmuma “Ziķeri” strādnieks zem biezās sniega segas neredzēja dabas takas atrakcijas (ar smiltīm, šķembām un keramzītu pildītas koka kastes) un uzbrauca tām virsū, kastes sabojājot. Tuvumā dzīvojošais smiltenietis Jānis Fabiāns spriež, ka mežizstrādātājiem vajadzēja sagaidīt salu, jo tad tehnika mežā nebūtu atstājusi tik redzamas pēdas.“Te varu teikt īsi, – tā ir meža izvarošana. Tehniku nevar dzīt mežā atkušņa laikā,” savu viedokli pauž pensionētais ilggadējais mežsargs Uldis Auga. “Tādi parkveida meži, kādus tagad veido ap Smilteni, vispār ir nekur nederīgi. Vajadzēja mežu kopt, izņemot bojātos kokus, bet atstāt augam jaunās, mazās eglītes, nevis taisīt tādu retaini.”Smiltenes novada domes rīkotajā atklātajā izsolē par objekta izstrādes tiesībām uzvarēja Launkalnes pagasta uzņēmums “Vudlande”. Savukārt zarus kā apakšuzņēmējs ar savu tehniku izveda SIA “Ziķeri”. Līgums paredz, ka darbs izlases cirtē uzņēmējiem ir jāpabeidz līdz šā gada 31. decembrim, sākot no šā gada vasaras. “Šis termiņš mums arī ir jāievēro,” “Ziemeļlatvijai” uzsver SIA “Vudlande” valdes loceklis Māris Zālītis. “Ja tāda termiņa nebūtu, mēs sagaidītu salu, taču pasūtītājs nāca virsū, – kad jūs izvedīsiet zarus? Ko tad mums darīt, helikopteru ņemt? Protams, labāk mežizstrādi ir veikt pa sasalumu.” “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka līdzīgi parkveida meži Smiltenes piepilsētas mežos (valsts īpašumā) jau izkopti pie Meža ielas un teritorijā starp Jauno ielu un Klievezeru pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes mežsaimniecības pasūtījuma. Tur darbi notika 2012. un 2013. gada ziemas sezonā, kad pēc LVM speciālistu atzinuma mežizstrādes darbu ietekme uz vidi ir vismazākā.“Domājām, ka bezgalīgi stiept nevajag, – šogad sāksim un šogad arī pabeigsim, lai nākamajā gadā varam plānot pameža kopšanu. Pusgads šķita pieņemams termiņš,” savukārt termiņa izvēli faktiski vasaras un rudens sezonā pašvaldības meža izstrādei pie Cērtenes pilskalna motivē Smiltenes novada deputāts, pašvaldības Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Gints Kukainis. Galvenā sāpe, – pietrūkst kokuTikmēr fonds “Krustceles” jau vērsies Smiltenes novada domē ar iesniegumu, lūdzot rast iespēju vai vienošanos ar piepilsētas mežu izstrādātājiem, lai viņi sakārto sabojātās atrakcijas sākotnējā stāvoklī un saved kārtībā takas zemes virskārtu un teritoriju no takas viduslīnijas uz abām pusēm septiņu metru platumā, nolīdzinot traktora izveidotos izbraukumus un celmus un aizvedot nesavāktos zarus. Tagad bojātās kastes ir salabotas, daļēji veikti arī citi sakopšanas darbi. “Kaut ko jau viņi ir centušies darīt, taču nevaram teikt, ka taka ir atjaunota tā, lai atkal būtu tūrisma objekts. Darbi ir pusdarīti,” atzīst fonda “Krustceles” pārstāvji A. Dinga un Jānis Dinga. Viņi arī uzsver, ka galvenā sāpe ir par to, cik nepievilcīgs tagad izskatās Cērtenes pilskalnam piegulošais mežs. “Taku atjaunosim, taču mežs, kas ir mūsu pilsētas plaušas, atjaunosies tikai daudzu gadu laikā. Ir sāpīgi, redzēt, ka pašvaldība izposta savu īpašumu. Izskatās, ka biznesa intereses ir ņēmušas virsroku,” secina J. Dinga.Dingas piekrīt, ka Cērtenes pilskalna apkārtnes aizaugušo mežu vajadzēja kopt, tomēr kā sabiedriskas organizācijas pārstāvji aicina Smiltenes piepilsētas mežu īpašniekus turpmāk darīt to saudzīgāk, kā arī, veicot izlases cirtes, atstāt mežā vairāk koku. “Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir par daudz izņemti labie, jaunie koki. Turklāt, kā redzams, piepilsētas mežos nedrīkst braukt ar lielajiem meža traktoriem,” domā A. Dinga.Jaunam mežam vajag sauliSmiltenes novada dome nolēma sakopt mežu pie Cērtenes pilskalna, veidojot pievilcīgu ainavu un iedzīvotājiem drošu vidi un konsultējās ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” un Valsts meža dienesta speciālistiem, stāsta G. Kukainis.“Izretinot kokus, radīsies labvēlīgi apstākļi jaunā meža augšanai, lai tam klāt tiktu saule,” viņš skaidro . “Gribam arī, lai iedzīvotāji neredz atšķirību starp uzņēmuma “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajiem mežiem un pašvaldības mežu. Nedomāju, ka mežs tagad ir pārāk skrajš. Centāmies būt saudzīgi. Mums pat tik daudz nerūpēja izsoles cena, kā nosacījumi, kādam mežam jāizskatās. Mežizstrādes laikā tika izņemti tikai sausi, neperspektīvi un bojāti koki un visas egles, arī veselās, lai uz tām nepārmestos sērga no jau nokaltušās egļu audzes pie upītes. Tagad ir arī radīta vieta, lai mežs atjaunotos dabiskā ceļā, proti, būtu vieta, kur augt jauniem kociņiem.”
VIEDOKĻI
Normunds Vīksna, a/s “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs: – Piekrītu, ka šobrīd skats nav pievilcīgs, jo mežā ir palikuši mežizstrādes nospiedumi. Mežizstrādi varēja veikt ziemas sezonā, sagaidot salu, jo tas tomēr ir sabiedrisks mežs. Pasūtītājs varēja vairāk kontrolēt procesu un darboties atbilstoši apstākļiem. Taču nākamgad rudenī šajā mežā būs jau cits skats, augs jaunie kociņi un arī mežizstrādes nospiedumi pazudīs nebūtībā. Ja tagad kāda priede ir noskrambāta, tad šās sugas kokus tas nebojā. Ja diskutē par to, vai mežu izkopt parkveida vai ne, tad man, kā iedzīvotājam labāk patīk atklāts mežs. Mēs varam salīdzināt citu pilsētu mežus, kas jau ir izkopti, piemēram, pie Rīgas, Liepājas vai Valmieras. Tik biezi meži, ka mums līdz šim, citur piepilsētu teritorijās nav. Dzintars Zvaigzne, SIA “Ziķeri” valdes priekšsēdētājs, Smiltenes novada deputāts: – Ja arī, izvedot zarus, izdarījām kādu pārkāpumu, tas notika neapzināti. Taču nesaprotu, kāpēc cilvēks, kurš apsaimnieko dabas taku, zinot, ka tuvumā notiek mežizstrāde, mūs nebrīdināja par to, ka tur tādas kastes atrodas, vai arī tās neiežogoja. Kā novada deputāts aicinu turpmāk pašvaldības konkursos piedalīties ikvienu pretendentu, kurš zina, kā vislabāk izstrādāt pašvaldības mežu, lai tas ciestu pēc iespējas mazāk, un to arī pierādīt, piemēram, strādājot mežā ar zirdziņu vai ar pirmskara tehniku. Mūsu uzņēmums mežā strādā ar ātrgaitas tehniku, jo darbs ar mazjaudas agregātiem ir lēnāks un mazražīgāks un ar to nevar gūt tādu rezultātu, kādu prasa pašreizējais tirgus. Taču neviens uzņēmējs savu reputāciju apzināti nebojā.
