Aizvadītā nedēļa aizritēja nozīmīgāko valsts svētku zīmē, un daudzviet Valkas novada skolās un bērnudārzos sirsnīgā un svinīgā gaisotnē atzīmēja Latvijas 95. dzimšanas dienu.
“Ziemeļlatvija” piedalījās pasākumos Valkas pamatskolā un ģimnāzijā, kā arī bērnudārzā “Pasaciņa”. Jāatzīst, ka šajās iestādēs valdīja pacilājoša noskaņa un lepnums par savu Latviju. Īpaši bērni pateicās saviem vecākiem, ka viņi nav aizbraukuši dzīvott uz Angliju vai Īriju, bet strādā un audzina bērnus Latvijā. “Es stāstu par šo laiku, kad sēžu skolas solā Valkas ģimnāzijas 10. klasē. Es neatrodos Anglijā, Krievijā vai Āfrikā, bet gan Latvijā, manā Latvijā. Par to esmu pateicīga saviem vecākiem,” savā radošajā darbā “Es stāstu par šo laiku” raksta kāda ģimnāzijas audzēkne. Savukārt klausoties, kā bērnudārza “Pasaciņa” audzēkņi no sirds dzied tautā iemīļotās kompozīcijas “Še, kur līgo priežu meži!” un “Daugav’s abas malas”, daudziem acīs sariesās aizkustinājuma asaras. Īpaši šim notikumam skanēja bērnudārza muzikālās audzinātājas Ritmas Pedeces komponētā dziesma “Latviešu spēks”.Arī šogad Valkas pamatskolā valsts svētkos pie skolēniem klases stundā viesojās novadā pazīstami cilvēki, kuri bērniem stāstīja par savu darbu, dzimto vietu un attieksmi pret Latviju, liekot uzsvaru uz to, ka nekur nav tik labi kā mājās. Valkas ģimnāzijas svētku līnijā “Pie visa, kā eju, es eju kājām. Es gribu atnākt un nevis ierasties” galvenais akcents tika likts uz nominācijas “Sudraba poga” ieguvējas Ērikas Tomiņas sumināšanu. Saņemot šo nozīmīgo apzinīgā mācību darbā nopelnīto balvu absolvente pateicās saviem visnotaļ stingrajiem un prasīgajiem pedagogiem. Viņa ieteica ģimnāzistiem skolas gados pretim ņemt visu, ko dod skolotāji, un nečīkstēt par dzīves grūtumu, jo tikai pēc skolas beigšanas, nonākot citā mācību iestādē,0 nāk sapratne par to, cik labi bijis mīļajā skolā.
