Tas bija lielisks, visu tautu vienojošs, patriotisks pasākums, kurā guvām lielu kopības izjūtu.
Tā pirmajos iespaidos par redzēto un dzirdēto svētdienas vakarā Likteņdārzā, kur Valsts prezidents Valdis Zatlers rīkoja savas prezidentūras noslēguma pasākumu, dalījās Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.Dalībnieki priecīgi, ka brauciena mērķi izdevās īstenotBraucienu, atsaucoties uz V. Zatlera aicinājumu būt kopā Latvijas Likteņdārzā, kur prezidents vēlējās atvadīties, beidzoties viņa amata izpildes termiņam, organizēja Latvijas politiski represēto apvienības Strenču nodaļa. Uz pasākumu devās arī cilvēki no Jērcēniem, Trikātas un Strenčiem. Politiski represēto Strenču nodaļas vadītāja Dzintra Lezdiņa stāsta, ka tālais brauciens bija tā vērts. “Man pasākums ļoti patika, varbūt par to prieks tik liels bija tādēļ, ka izdevās īstenot mērķi. Vēlējos pasniegt prezidentam ziedus, pateikties par viņa godprātīgo darbu un izteikt atbalstu viņa turpmākajai politiskajai darbībai. To arī izdevās izdarīt,” apliecina Dz. Lezdiņa. Pensionāre izteica vien nožēlu, ka pēc koncerta nav izdevies ilgāk parunāties ar V. Zatleru, jo bija jābrauc projām. “Priecēja arī tas, ka bija ieradušies ļoti daudz V. Zatlera atbalstītāju. Pēc manām domām, Likteņdārza sala bija maksimāli piepildīta. Pusi no tās aizņēma automašīnas, bet otru pusi – to pasažieri. Mēs savā grupā līdzi bijām paņēmuši arī Strenču novada skolēnus, jo uzskatu, ka jaunajai paaudzei jāzina, ko un kādēļ mēs darām un kāda bijusi mūsu tautas vēsture. Likteņdārzā skolēni iestādīja vienu, bet mēs, politiski represētie – divas lapegles kā piemiņu no Strenču puses,” saka Dz. Lezdiņa.Šķitis, ka atgriezies Tautas frontes laiksPa ceļam brauciena dalībnieki apskatīja arī tūrisma maršrutos iekļautās vietas. Lielu iespaidu uz visiem atstāja Mores kauju muzejs. Tas ir iekārtots Mores kaujas piemiņai un tajā aplūkojama plaša Otrā pasaules kara atribūtika. Pie Mores 1944. gada rudenī latviešu leģionāri cīnījās ar Sarkanās armijas vienībām. “Bērniem tā bija vērtīga un interesanta informācija par to gadu notikumiem. Un tad jau bijām galamērķī. Aizkustināja ne tikai Valsts prezidenta, bet arī citu runātāju teiktais. Kad uzstājās Dainis Īvāns, sajūta bija tāda, ka atgriezies Tautas frontes dibināšanas laiks, kad visi bijām vienoti un jutāmies stipri,” iespaidos dalās Dz. Lezdiņa.Emocionālu iespaidu netrūka arī citiem Likteņdārza apmeklētājiem. “Neaizmirsīšu prezidenta aicinājumu ikvienam kļūt par Likteņdārza daļu ar vienu ziedotu latu, novāktu akmeni vai ar iestādītu koku. Es jutos lepna, redzot, ka ik gadu, pateicoties tautas ziedojumiem, Likteņdārzs kļūst arvien skaistāks,” atzīst G. Gailīte. Priecīgs pārsteigums bijis, satiekot vēl citus novadniekus. Individuāli uz pasākumu bija atbraukuši Jērcēnu puses uzņēmēji Ilvija Jakovina un Jānis Lellis. Uz prezidenta atvadu pasākumu brauca arī divi valcēnieši. Diemžēl pusceļā salūza automašīna un vajadzēja atgriezties mājās.Jērcēnu pagasta iedzīvotājs Vairis Blaubergs uzskata, ka vienīgais nepatīkamais pasākumā bijis lietus, kas sākumā traucēja. “Tomēr dzīvē esam tikuši galā ar daudz lielākām grūtībām, tādēļ pārdzīvojām arī lietus brāzmas. Pasākums bija lielisks. Bija labi apzināties, ka visi – gan jauni, gan veci – esam kopā. Man bija līdzi arī mazdēls, kuram parādīju tos kociņus, kurus pērn dārzā iestādījām,” stāsta V. Blaubergs. Daži no tiem, kas pasākumam sekoja līdzi televīzijā, izteicās, ka prezidenta runā varēja būt vairāk konkrētības ar kaut vispārējām norādēm uz darbības virzieniem nākotnē. Arī pārējie runātāji esot apmierinājušies vien ar tēlainiem izteicieniem, tā arī nenorādot, kas šodien būtu Īvāna nosauktie melnie kraukļi. Iespējams, ka pasākuma mērķis šoreiz tāds nebija. Kā jau tā sākumā tika uzsvērts, cilvēki tika aicināti uz atgriešanos pie ticības sev un Latvijas nākotnei. Ja to atgūsim, tad būs arī viss pārējais.
