Šonedēļ Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas pārvalde atzīmēja savas pastāvēšanas 20 gadu jubileju.
Ceturtdien pārvaldes priekšnieks Vilnis Jēkabsons svētkos sveica Valkas nodaļas kolektīvu. Pilsonības un migrācijas pārvalde ir iestāde, kuras pakalpojumi nepieciešami ikvienam iedzīvotājam, kaut vai tikai tādēļ, lai apmainītu pasi. Panākti vairāki uzlabojumiGadu gaitā Valkas nodaļas darbinieces ir ieguvušas lielu profesionālo pieredzi un pastāvīgi cenšas, lai atnākušie klienti justos apmierināti un varētu iespējami ātri saņemt nepieciešamos dokumentus.“Ziemeļlatvijai” V. Jēkabsons paskaidroja, ka pārvaldes struktūra Valkā iedalāma mazo nodaļu grupā, piebilstot, ka šajā iedalījumā mūsu pilsētas nodaļa ir viena no labākajām.“Jau vairākus gadus savā darbā vadāmies pēc principa, ka ikdienā mums pirmajā vietā ir klienti. Apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai darbiniekiem organizējam mācības ar mērķi ikvienu sagatavot visu iestādē paredzēto funkciju veikšanai, lai nebūtu tā, ka viens atbild tikai par pasēm, cits par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, bet lai vajadzības gadījumā katrs varētu aizvietot kolēģi,” stāsta V. Jēkabsons. Pārvaldes priekšnieks atzīst, ka gadu gaitā panākta virkne uzlabojumu, lai klients ērtāk varētu vajadzīgās lietas nokārtot. Tagad par pakalpojumiem un jauniem dokumentiem klienti var norēķināties pārvaldes nodaļās, viņiem nav jādodas to darīt uz banku. Arī pasu apmaiņu iespējams veikt visās nodaļās. Agrāk šīs lietas varēja nokārtot tikai tur, kur deklarēta dzīvesvieta. Tāpat neatkarīgi no dzīvesvietas visās nodaļās iespējams saņemt nepieciešamās izziņas, kuru izdošana ietilpst pārvaldes kompetencē.Pēc Latvijas iestāšanās Šengenas zonā Valkas nodaļai funkcijas neatšķiras no citām pārvaldes reģionālajām struktūrām saistībā ar atrašanos Igaunijas pierobežā, jo ikviens pilsonis var brīvi pārvietoties, ja viņam ir Latvijas pase un par to iestādē nav jāatskaitās. Pēc pārvaldes statistikas grūti arī spriest, cik iedzīvotāju pārcēlušies uz dzīvi Igaunijā vai citās valstīs. “Ikvienam pilsonim, kurš citā valstī gatavojas dzīvot ilgāk par sešiem mēnešiem, par to gan ir jāinformē pārvalde. To nosaka likums. Pēc mūsu statistikas, no Latvijas 3700 cilvēku ir deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs. Tomēr ir daudz iedzīvotāju, kuri dzīvo gadu un ilgāk ārzemēs, bet mūs par to nav informējuši, tādēļ precīzu statistiku, kāda ir aizceļotāju plūsma, grūti noteikt,” saka V. Jēkabsons.Iestāde valstij neko neizmaksāPārvaldes priekšnieks piebilst, ka jūtas lepns par Valkas nodaļas kolektīvu, jo par tās darbu nav bijis iebildumu. Nesen gan pilsētā izskanēja bažas, ka tikai arī šo iestādi taupības dēļ neslēdz, jo ar dažām citām tas jau izdarīts. “Es iestājos par to, lai mēs visur būtu iespējami tuvāk klientam kā mūsu darba galvenajai personai. Tad arī mūsu pakalpojumus vairāk izmantos. Turklāt iestādes specifika ir tāda, ka visus izdevumus, kas saistīti ar darbinieku atalgojumu un darba apstākļu nodrošināšanu, ik gadu valsts budžetā atdodam atpakaļ un iznākumā valstij neko neizmaksājam. Arī turpmāk klientu ērtībām pievērsīsim vislielāko uzmanību, tādēļ bažām par nodaļas slēgšanu nav pamata,” apliecina V. Jēkabsons.
