Launkalnes sākumskolas pirmsskolas izglītības grupiņās ir iedibināta jauna tradīcija – pasākums audzēkņu vecvecākiem.
Pēcpusdienu vecmāmiņām un vectētiņiem sarīkot ierosināja un organizēja skolotāja Inga Štorha, sapulcinot 22 vecvecākus no visām trim grupiņām. Atved bērnības kārumusIeradās pat divi vecvectētiņi, lai apskatītos, kā bērnudārzā klājas viņu mazmazbērniem Katei Tirzītei un Gustavam Šūtelim.“Arī vecvecākiem ir ļoti liela loma bērnu audzināšanā. Turklāt pārsvarā bērnus uz “dārziņu” atved vecāki, tāpēc gribējām arī vecvecākiem parādīt, kur viņu mazbērni pavada visu garo dienu,” par savu ideju stāsta I. Štorha. Lai pasākums būtu interesantāks, skolotājas aicināja vecvecākus paņemt līdzi savu bērnu dienu fotogrāfijas un bērnības kārumus mazbērnu pacienāšanai. Tad nu galdā tika celtas olā apviļātas un apceptas baltmaizes šķēles, kurām pa vidu ieziests ievārījums, biezpiena pončiki, rupjmaize ar medu, biezpiena plātsmaize, pīrādziņi, ar salātiem pildīti groziņi, konfektes, mandarīni, kas padomju laikos bija deficīts, un citi našķi.Bērni savas omes un opjus iepriecināja ar koncertu, dziedot, dejojot un deklamējot dzejoļus, kā arī iesaistot ciemiņus kopīgās rotaļās un apdāvinot ar pašu darinātām mīļlietiņām.Lai vecvecāku pēcpusdienā apciemotu savu mazdēlu Aleksi, Ināra Leite paņēma darbā brīvu dienu un atbrauca uz Launkalni no Strenčiem, kā bērnības kārumu līdzi paņemot rupjmaizi ar medu. Par pasākumu viņa ir sajūsmā. “Ļoti patika,” priecājas I. Leite. “Bija mīļi, sirsnīgi un interesanti, arī tas, ka visiem vecvecākiem bija jāšuj atstarotāji.”Tādu pēcpusdienu viņa ierosina noteikti sarīkot vēlreiz.Vērtība – dzīves pieredzeVecmāmiņas un vectētiņi ar interesi arī izstaigāja grupiņu telpas, kur mācās un spēlējas viņu mīluļi, un atcerējās paši savu bērnību. Senioru atnestās bērnu dienu fotogrāfijas šonedēļ ir izliktas Launkalnes sākumskolā nelielā izstādē.Bērnības atmiņas vecvecākiem uzjundīja arī kārumu sarūpēšana mazbērniem. Piemēram, I. Leites tēvam bijuši bišu stropi, un tā laika medus garša vēl tagad esot jūtama mutē. Medus bērnībā labi garšojis kopā ar mammas cepto maizīti un aukstu pienu.Dāvanas no vecvecākiem saņēma arī bērni – gan vecvecāku pašūtos atstarotājus, gan dzijas kamoliņā ietītu lapiņu ar uzrakstītu vēlējumu. “Pasākuma noslēgumā visi sastājās aplī un lēnas dziesmas pavadījumā, draudzīgi virzoties pa apli, kavējās atmiņās par šo sirsnības un mīlestības pilno vakaru,” stāsta I. Štorha. Viņa uzskata, ka lielākā vērtība, ko vecvecāki var sniegt saviem mazbērniem, ir mīlestība un dzīves pieredze. “Noteikti vecvecāku pēcpusdienu sarīkošu vēlreiz,” sola I. Štorha.
