Pagājušajā nedēļā ar asarām acīs mājup devās deviņi skolēni no Nīderlandes, Norvēģijas, Dānijas un Austrijas. Viņi visi ir starptautiskās studentu apmaiņas programmas “INPACT” dalībnieki, kuri, pateicoties Smiltenes tehnikumam, trīs nedēļas iepazina kazkopības nozari Latvijā.
“INPACT” programmas mērķis ir jauniešiem gūt praktisku pieredzi kādā no septiņām dalībvalstīm – Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Latvijā, Grieķijā, Rumānijā un Norvēģijā. No Latvijas puses projektā iesaistās Smiltenes tehnikums, kurš kļuvis par vienu no aktīvākajiem sadarbības partneriem. Pērn tehnikuma kolektīvs pirmo reizi uzņēma piecus studentu apmaiņas programmas dalībniekus, bet šogad jau deviņus. Arī tehnikuma audzēkņiem bija iespēja ārzemēs iepazīt dažādas nozares.Dodas uz saimniecībām“Ja pagājušajā gadā viesu uzņemšana bija kā eksperiments, tad šopavasar bija skaidrs mērķis, kā jauniešus iepazīstināsim ar kazkopību Latvijā. Laba sadarbība izveidojusies ar vairākām saimniecībām Madonas un Alūksnes pusē un tepat Blomes pagastā ar “Muižniekiem”,” stāsta Smiltenes tehnikuma ekonomikas skolotāja Inguna Avota. Viņa kopā ar vairākiem veterinārmedicīnas un ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkņiem diendienā darbojās kopā ar ārzemniekiem.Lielākoties ārvalstu jaunieši nāk no laukiem, kur strādā savās saimniecībās, tāpēc viņiem bija interesanti uzzināt, kā kazas audzē pie mums, produkcijas daudzveidību un to nonākšanu tirgū. Kā noslēguma pasākumā atzina apmaiņas programmas studenti, vislabāk viņiem patika Apē, kur kopā ar garīgās un fiziskās attīstības centra “Jaunzemi” iemītniekiem gatavoja sieru un ziepes no kazas piena. Kopīgā darbošanās bija saviļņojoša, un tieši tur ārzemnieki labprāt ciemotos vēlreiz. I. Avota papildina: “Par šo centru ir īpašs stāsts. Tur produktus no kazas piena palīdz gatavot cilvēki, kuri ārstējas no dažādām atkarībām. Mums, latviešiem, tas pirmajā mirklī šķistu savādi – strādāt kopā ar bijušajiem narkomāniem, taču viņiem – tieši pretēji. Piemēram, sadarbības partneris Holandē gatavo jaunu projektu un vēlas sadarboties tieši ar šo centru.”Valsts politika nesaskan ar skolasCiemiņi bija atvērti un drosmīgi, izsakot savu redzējumu par Latvijas laukos notiekošo. Viņi uzskata, ka projekta dalībniekiem vēl vairāk laika vajadzētu pavadīt uz vietas saimniecībās, lai pilnībā izbaudītu tur notiekošo. Viņus arī interesē, kāpēc zemnieki savu produkciju izvēlas pārdot Lietuvā vai Igaunijā, bet ne darboties Latvijas tirgū. Šie ārzemnieki par savu nākotni izvēlējušies lauku dzīvi, tāpēc bija pārsteigti, ka daudzi tehnikuma audzēkņi nezina, ko iesāks pēc skolas absolvēšanas. Viņiem valsts politika saskan ar izglītības politiku. Ikviens no deviņiem jauniešiem zināja, kur būs viņu darbavieta pēc skolas beigšanas. Atšķirībā no latviešiem tas viņiem raizes nedara.Smiltenes tehnikuma vadībā ņemšot vērā projekta dalībnieku vēlmes un ierosinājumus, jo visi ir ieinteresēti, lai apmaiņas programma būtu pēc iespējas pilnvērtīgāka. Diemžēl šobrīd tehnikumā nezina, vai nākamajā mācību gadā audzēkņiem būs iespēja piedalīties starptautiskajā apmaiņas programmā. “Vienu projektu neapstiprināja nenozīmīgas nianses dēļ. Tagad tikai augustā zināsim, vai atbilde būs pozitīva,” iepriecinošu vēsti gaida I. Avota.
