Trešdien pēc darbadienas beigām vairāk nekā 30 cilvēku ieradās Grundzāles pagasta pārvaldē, lai piedalītos Smiltenes novada domes rīkotajā Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020. gadam grozījumu pirmo redakciju publiskajā apspriešanā. Iespējamie grozījumi cilvēkus satrauc, jo to apstiprināšanas gadījumā būtiski var ietekmēties viņu ikdiena un sadzīve.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Smiltenes novada dome līdz pat 16. decembrim publiskajai apspriešanai ir nodevusi Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020. gadam grozījumu pirmo redakciju. Grozījumu izstrāde tika uzsākta, pamatojoties uz Ivara Tobiasa 2012. gada 10. janvāra ierosinājumu mainīt plānoto izmantošanu zemes gabaliem īpašumā “Bemberu pļavas” no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz derīgo izrakteņu ieguves teritoriju; SIA “Mark Invest AB” valdes locekļa Edgara Garkaļa 2012. gada 26. jūlija ierosinājumu veikt Smiltenes novada teritorijas plānojuma grozījumus, kuros noteikt nekustamajam īpašumam “Kalna Kades” Grundzāles pagastā izmantošanas veidu no lauksaimniecības un mežu zemes uz derīgo izrakteņu ieguves teritoriju. Vēl divus iesniegumus no Grundzāles pagasta Vizlā esošo zemju īpašniekiem saņēmusi šā gada februārī. 15. februārī Juris Kuļevskis ierosināja veikt grozījumus Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā, nomainot nekustamā īpašuma “Raudiņas” izmantošanas veidu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz derīgo izrakteņu ieguves teritoriju. To pašu 18. februārī ierosināja arī zemes gabala “Grotes” īpašnieks Aivars Bahurs.Vietējos iedzīvotājus šie ierosinājumi satrauc pamatoti, jo daudziem no viņiem jau ir rūgta pieredze piecu gadu garumā ar Vizlas pusē esošajās dolomīta atradnēs “Dzeņi” veikto darbību. Iedzīvotāju ikdiena, kuru mājas atrodas ceļa posmā no Grundzāles centra uz Vizlu, iepriekšējos gados pārvērtās pastāvīgā putekļu mākonī, ko izraisīja smagais transports. Savukārt derīgo izrakteņu ieguves veids, kas bija spridzināšanas metode, radīja vibrācijas vairāku kilometru rādiusā. Notiekošo darbu dēļ akās sāka samazināties ūdens līmenis, dažās pazuda pavisam. Cilvēkiem pasliktinājās veselība, dzīves kvalitāte un arīdzan attieksme pret šo uzņēmējdarbības veidu. Uz “Ziemeļlatvijas” uzdoto jautājumu, vai Smiltenes novada domes deputātiem ir iespēja pilnībā noraidīt Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020. gada grozījumus, pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš atbild: “Protams, deputātiem ir tāda iespēja. Ja tiek noraidīti grozījumi, esošā situācija Grundzāles pagastā nemainās. Ar grozījumiem gribam panākt, lai uzlabotos esošā situācija.”Sabiedriskajā apspriešanā, kurā uzstājās Smiltenes novada domes pārstāvji, SIA “Vides eksperti” valdes priekšsēdētājs Ivars Pavasars, iedzīvotāji vērsa uzmanību uz visām tām pašām problēmām, kas “Dzeņu” atradnes darbības laikā sāka velties kā sniega bumbas.Apziņa, ka Grundzālē un Vizlā tuvākajā nākotnē varētu sākt iegūt dolomītu, nomāc vairumu. Tāpēc arī noskaņojums apspriedes zālē sākotnēji bija spriedzes pilns. Paralēli Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja stāstījumam un prezentācijai par konkrēto grozījumu izstrādi, iedzīvotāji viens pēc otra sāka izteikt iebildumus.Klātesošos pārtrauca Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis, kurš pats ir grundzālietis. “Tieši tāpēc jau mēs esam šeit un rīkojam publisko apspriešanu, lai nostiprinātu tiesisko pamatu teritorijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai, uzklausot jūsu ierosinājumus,” teica G. Kukainis. Ir jāparedz konkrēto teritoriju racionāla izmantošana, sabalansējot privātīpašnieku, sabiedrības un stratēģisko uzstādījumu intereses. Tā vietā, lai ar negatīvo aplietu pašvaldību, viņš ikvienu aicināja nākt tai talkā pie grozījumu izstrādes.To, ka vienaldzīgo nav, ir skaidrs. Līdztekus sarunām zālē no rokas rokā klejoja iesniegums Smiltenes novada domei, ko ierosināja Vilnis Rēpelis. Viņa parakstam sekoja daudzi citi. Kopsummā parakstījās 51 cilvēks par to, ka kategoriski iebilst pret jaunu dolomīta ieguves vietu Vizlā. Kāds vīrietis no Vizlas vairākkārt atkārtoja, ka iegūt dolomītu apdzīvotā vietā esot absurds. “Tikpat labi, tad jau Smiltenes centrā arī var izveidot atradnes un iegūt derīgos izrakteņus? Tas pat nav apspriežami. Cilvēkiem dolomīta ieguve pagastā līdz šim rada vienīgi problēmas, bet uzņēmējiem vienīgā problēma droši esam mēs – cilvēki. Kāds mums no tā visa ir ieguvums, nekāds? ” jautā vīrietis. Klātesošie aktīvi iesaistījās arī diskusijā par otru nekustamā īpašuma bloku, kas atrodas nedaudz vairāk kā kilometra attālumā no Grundzāles ciemata centra. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka no grundzāliešiem visaktīvāk jautājumus uzdeva ciemata iedzīvotājs Uģis Zālītis. Viņu detalizēti interesēja ietekme uz vidi dolomīta atradņu gadījumā. Turpretī “Vides ekspertu” valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka var veikt nebeidzamus pētījumus un mērījumus, taču, vai skaitļi visos gadījumos pateiks būtiskāko. Viņš un arī pašvaldības pārstāvji aicināja cilvēkus vēlreiz iepazīties ar teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakcijas un vides pārskata 1. redakcijas materiāliem, kas pieejami Grundzāles pagasta pārvaldē, Smiltenes novada domē Dārza ielā 3, kā arī mājaslapā smiltene.lv, un savus konstruktīvos ierosinājumus rakstiskā veidā iesniegt novada pašvaldībai līdz 16. decembrim. Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece stāsta, ka cilvēkiem patiesi ir radusies milzīga neticība, ka situācija varētu uzlaboties pēc pieredzes ar dolomīta atradnēm “Dzeņi”. “Kaut arī šī pieredze ir negatīva, tā mums dod zināšanas, ar kādiem iespējamiem riskiem varam rēķināties turpmāk,” saka A. Zvejniece. Viņu iepriecināja vietējo cilvēku atsaucība un ieinteresētība sabiedriskajā apspriešanā, jo tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi, kas un kā notiek. Arī pagasta pārvaldes vadītāja mudina ar vēsu prātu vēlreiz pārlasīt dokumentus, pakonsultēties vienam ar otru vai pazīstamiem speciālistiem un rīkoties, lai jebkura darbība pēc iespējas mazāk negatīvi ietekmētu dzīvi pagastā.
