Vai pie manas mājas neatliekamās palīdzības automašīna, ja izsaukšu mediķus, varēs piebraukt? Vai par to ielu racēji ir padomājuši? Kādēļ mūsu mājā par apkuri jāmaksā vairāk? Cik daudz mums būs jāmaksā par ūdeni, kad to sāks padot centralizēti? – uz tādiem un līdzīgiem iedzīvotāju jautājumiem šonedēļ nācās atbildēt Valkas novada domes vadībai un speciālistiem.
Pašvaldība pilsētas iedzīvotājus, it īpaši to māju saimniekus, kuri dzīvo topošās tranzītielas apkārtnē un kuriem rudenī būs nodrošināta iespēja centralizēti saņemt dzeramo ūdeni un izmantot kanalizācijas komunikācijas, aicināja uz tikšanos, lai informētu par domes plānotajiem darbiem un uzsākto projektu īstenošanu.Sūdzas par kaitējumiemNovada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs skaidro, ka pēdējā laikā pašvaldībā vairāki interesējušies, kas tur vai citur notiek pilsētā, tādēļ nolēmis rīkot iedzīvotāju sanāksmi, lai iespējami vairāk cilvēkus informētu par domes darbiem. To, ka cilvēku interese tiešām ir liela, apliecināja pasākuma apmeklējums. Kaut arī siltais laiks vairāk lika domāt par dārza darbiem, daudzi bija atvēlējuši pāris stundu pašvaldības pārstāvju uzklausīšanai. K. Albergs klātesošos īsumā iepazīstināja ar novada budžeta iespējām, padarīto un turpmākajiem pašvaldības nodomiem. Pašlaik no lielākajiem plānojumiem tiek īstenots projekts par ūdenssaimniecības attīstību privātmāju sektoros un tranzītielas būvniecība. Par to sīkāk informēja domes izpilddirektors Guntis Bašķis. Dažus iedzīvotājus gan vairāk interesēja, vai pašvaldība ir domājusi par ceļa būvniecības laikā privātmāju saimniekiem radušos zaudējumu atlīdzināšanu. “Kopš notiek tranzītielas celtniecības darbi, man mājas sienās ir parādījušās plaisas, bet visvairāk satrauc dūmenis. Smagā tehnika dimdina zemi un skurstenis drūp,” saka Jānis Ozoliņš. G. Bašķis gan izteica šaubas, vai drupšanu izraisījusi tehnikas agregātu darbība, tomēr apsolīja tuvākajā laikā apmeklēt māju un pārbaudīt skursteņa stāvokli. Par neērtībām sūdzējās vēl daži. K. Albergs aicināja neuzvelt visas savas problēmas pašvaldībai. “Protams, neērtības radīsies, un, ja bojājumi būs radušies ceļa būvniecības dēļ, tad tos novērsīsim, bet būsim godīgi. Nevajag teikt – man pirms ceļa veidošanas pie mājas bija sēta, kas patiesībā nekad nav bijusi. Pirms būvniecības visus darbus saskaņojām ar iedzīvotājiem, notika arī projekta publiska apspriešana,” saka K. Albergs.Savukārt tā saucamā Piparciema iedzīvotāja Vineta Skutāne minēja pirms pāris gadiem piedzīvoto, kad rakšanas darbos celtnieki bija sabojājuši telefonkabeli līdz mājām un saimniecei sakaru darbiniekiem ilgi nācās skaidrot, ka tas nav noticis viņas vainas dēļ. “Mani interesē, pie kā lai es tagad vēršos, ja notiks kaut kas līdzīgs? Vēl vēlos zināt, vai ielu pēc darbu pabeigšanas arī noasfaltēs?” vaicā V. Skutāne. G. Bašķis norādīja, ka var vērsties tieši pie viņa vai arī pie projekta koordinatora Eduarda Ivļeva. Savukārt domes priekšsēdētājs apsolīja, ka iela tiks asfaltēta.Pieslēgšanās pašu ziņāSaistībā ar ūdenssaimniecības attīstības projektu vislielākā interese bija, kā notiks pieslēgšanās ūdensvadam un cik par to būs jāmaksā. K. Albergs informēja, ka vispirms domes Ūdenssaimniecības un kanalizācijas nodaļā jāsaņem tehniskā dokumentācija par pieslēguma izveidošanu. Par to jāmaksā 23 lati.Savukārt tranšejas rakšana no mājas līdz ūdensvadam un visu pārējo darbu veikšana ir pašu iedzīvotāju ziņā. Viņi var to darīt paši vai arī vienoties ar kādu firmu. “Pirms šīs tikšanās domē uz sarunu aicinājām visus tos Valkas uzņēmējus, kuri būtu ar mieru izpildīt iedzīvotāju pasūtījumu un uzņemtos šos darbus. Diemžēl uz aicinājumu neatsaucās neviens uzņēmums,” atklāj K. Albergs.Neviens no tikšanās vadītājiem nevarēja nosaukt pat aptuvenu cenu, ar kādu māju saimnieki varētu rēķināties, nolemjot pieslēgties centralizētajai ūdenspadevei. “Maksa var būt ļoti dažāda. Tas ir atkarīgs no attāluma no sētas līdz centralizētajam vadam, kā arī no tā, kāda firma nolīgta. Ir uzņēmumi, kuri par vienu metru prasa 10 latu, citi 20, bet daži arī visus 80 latus,” skaidro domes Attīstības un projektu daļas projektu vadītājs E. Ivļevs. “Varbūt pašu iedzīvotāju vidū ir šādu darbu pratēji, kuri var apvienoties un ievilkt vadu visām mājsaimniecībām, kas to vēlas,” iesaka K. Albergs.“Ziemeļlatvijas” aptaujātie tikšanās dalībnieki izteicās, ka ūdensvads un kanalizācijas pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi, tādēļ meklēšot iespēju pieslēgties centralizētajām komunikācijām. Vienkārši nav citas izejas. Man pagalmā ir aka, bet, ja vasarā ilgi pieturas sauss laiks, tā izžūst, tādēļ domāšu, kur dabūt līdzekļus pieslēgumam,” saka tikšanās dalībnieks Dainis. Savukārt Ainārs Karols spriež, ka varētu Igaunijā uz nomu dabūt ekskavatoru un tad pats izraktu tranšeju. Tas iznāktu lētāk. “Es noteikti centīšos pieslēgties ūdensvadam. Ja vajadzēs, ņemšu kredītu, lai samaksātu par visiem darbiem. Tā rīkojos arī tad, ka nolēmu māju siltināt. 12 gadus dzīvoju mājā, kurā ir sausā tualete un beidzot vēlos normāli dzīvot,” saka Ginta Dubrovska.
