Latvijas – Igaunijas kopprojekta “FOODART” ietvaros nupat iznākusi pavārgrāmata “Vietējie ēdieni: populārākās receptes kaimiņu virtuvē”. Tā ir igauņu un latviešu valodā.
Projektā nedaudz līdzdarbojās Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele un Valkas novada Lauku attīstības nodaļas konsultante Sniedze Ragže.Valkā notika viena no projekta darba grupas sanāksmēm. “Grāmatā ievietoti Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas ēdieni. Šī grāmata nebūs tirdzniecībā. To pēc saviem ieskatiem dāvā projekta īstenotāji, tostarp arī mūsu birojs. Tiesa, mums tika nedaudz eksemplāru,” skaidro V. Empele.Grāmata no citkārt izdotajām atšķiras ar to, ka tajā ievietoti tikai restorānu klases ēdieni. No Latvijas puses meistariem tos gatavojuši pazīstamie pavāri Māris Astičs un Reinis Stalbovs. Parastai mājsaimniecei tos grūti nosaukt par Ziemeļvidzemes tradicionālajiem ēdieniem. Tomēr S. Ragže uzskata, ka tā nebūt nav. “Šos ēdienus var nosaukt par senu dziesmu jaunās skaņās. Recepšu vērtība ir tajā, ka mēs izmantojam tepat ražotus produktus. Mēs šos ēdienus smalkuma ziņā paceļam franču virtuves augstumos. Tas ir godā celts mūsu senču radītais mantojums, iekļaujot to smalkā un mūsdienīgā ietvarā,” uzskata S. Ragže.Grāmatas radīšanas procesā notika vairākas meistarklases, lai mūsu saimnieces no šefpavāriem mācītos darba tehniku, jaunāko tehnoloģiju un ēdiena noformēšanas pamatus. Grāmatā neatrast tradicionāli panēto karbonādi miltos un olā. Ar ēdiena gatavošanu saistīto aktivitāšu bija daudz. Valmieras birojs uzņēmās kūrēt lietas. Kas saistītas ar gaļas ēdienu gatavošanu. Savukārt Pierīga vairāk uzmanības veltīja saldēdieniem un garšvielu izmantošanai.Sniedze atceras, ka ļoti interesanti pasākumi bija “Rāmkalnos”, darbnīca Valmierā “Rātes vārtos”. Interesanta bija ekskursija uz Pūri un Skujenē Cēsu novadā gūtā pieredze bioloģisko saimniecību tiešajā tirdzniecībā “zaļais grozs”.Grāmatas ievadā plaši aprakstīts gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas ēšanas paradumi, biežāk izmantotie produkti un ēdieni. Uz katra attēla ir neliels logo ar Latvijas vai Igaunijas kontūru. Tas norāda, kurā valstī ēdiens gatavots. Katram attēlam pievienots gan precīzs produktu daudzums, gan detalizēts gatavošanas apraksts. Visticamāk, ka latvietim pavisam neierastas šķiet igauņu receptes.
