Pie smagā transporta plūsmas bloķēšanas ir gatavi ķerties daudzi Palsmanes un Variņu pagasta iedzīvotāji, ja netiks ievērotas viņu prasības. Tās iedzīvotāji pašvaldībai izvirzījuši saistībā ar jaunu dolomīta karjeru varbūtēju izstrādi Grundzāles pagastā.
Pirmdien, 16. decembrī, noslēdzās publiskā apspriešana plānotajiem grozījumiem (pirmajai redakcijai) Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā 2008.-2020. gadam.
Palīdzību meklē arī valdībā“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka šo grozījumu būtība ir mainīt izmantošanas veidu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes uz derīgo izrakteņu ieguves teritorijām diviem nekustamo īpašumu blokiem: “Bemberu pļavas” (7,7 hektāri) un “Kalna Kades” (52,8 ha, no kuriem derīgo izrakteņu ieguvei plānoti 31,7 ha) pie Grundzāles ciema un “Raudiņas” (17 ha) un “Grotes” (7,9 ha) pie Vizlas. Plānotie grozījumi attiecas uz pavisam 85,4 hektāru lielu teritoriju Grundzāles pagastā.Publiskās apspriešanas laikā Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļa ir saņēmusi daudz materiālu, un publiskās apspriešanas ziņojuma uzrakstīšana būs apjomīgs darbs, atzīst pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš. “Līdz šā mēneša sēdei, kas notiks 28. decembrī, ziņojums noteikti netiks sagatavots. Ziņojumu deputāti saņems līdz janvāra vai pat februāra sēdei,” pieļauj A. Lapiņš. Ziņojums tiks izstrādāts, balstoties uz publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem dažādu institūciju atzinumiem un privātpersonu iesniegtajiem priekšlikumiem un iebildumiem. Šās publikācijas tapšanas laikā “Ziemeļlatvijai” bija informācija par trijām kolektīvām iedzīvotāju vēstulēm un sešām aptaujas anketām, kuru skaits var papildināties, ja tās, piemēram, 16. decembrī tikušas nosūtītas pa pastu.Laikraksta “Ziemeļlatvija” 17. decembra numurā jau publicējām vēstuli, ko parakstījuši 234 Grundzāles pagasta iedzīvotāji un ciematam tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Viņi iebilst pret zemes lietošanas mērķu maiņu nekustamajiem īpašumiem “Bemberu pļavas” un “Kalna Kades” uz derīgo izrakteņu ieguves teritorijām. Grundzālieši norāda, ka teritorijas plānojuma pamatmērķis un uzdevums ir attīstīt teritoriju, saglabājot un nepasliktinot šās teritorijas iedzīvotāju dzīves apstākļus un nepieļaujot tiešu vides degradāciju.Jau apspriešanas sākumā Smiltenes novada domē tika iesniegta vēstule, ko parakstījis 51 Grundzāles pagasta iedzīvotājs, protestējot pret plānotajām izmaiņām nekustamajos īpašumos “Raudiņas” un “Grotes” Vizlas pusē. Trešo kolektīvo Smiltenes novada domei nosūtīto vēstuli parakstījuši Palsmanes pagasta un Variņu pagasta 111 iedzīvotāji, kuri dzīvo valsts autoceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe malā. Viņi saka “nē” jaunai, lielai 85,4 hektāru dolomīta karjera izveidei (domāti plānotie karjeri Grundzāles pagastā – redakcijas piezīme), kamēr netiks sakārtots minētā ceļa posms Palsmanes un Variņu pagastā, kura malā atrodas vairāk nekā 50 apdzīvotas mājas. Pa minēto ceļu Gulbenes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Balvu, Madonas un citu novadu virzienā jau tikušas vestas dolomīta kravas no Grundzāles pagastā esošā “Jaunpurgaiļu” iecirkņa, kā arī tiek pārvadātas smilts un grants kravas no karjera “Lankaskalns”, savā vēstulē norāda iedzīvotāji. Tā rezultātā ceļa malā esošo māju sienas drebot un plaisājot, bet vasarās pagalmus un dārzus ietin putekļu mākoņi.Vēstuli parakstījušie iedzīvotāji izvirza konkrētas prasības: uzlikt asfalta segumu šajā ceļa posmā; ierobežot braukšanas ātrumu tranzītam līdz 30 kilometriem stundā apdzīvoto māju tuvumā; novirzīt tranzīta kravas pa Rīgas – Veclaicenes un Gulbenes šoseju. Ja šīs prasības netiks izpildītas, cilvēki sola bloķēt derīgos izrakteņus pārvadājošā transporta plūsmu. Savu vēstuli iedzīvotāji nosūtījuši arī Satiksmes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Sekas jau izjūt ApēLemjot par grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā, Smiltenes novada deputātiem ir trīs varianti, norāda A. Lapiņš. Tie ir: apstiprināt izstrādāto teritorijas plānojuma redakciju; pilnveidot teritorijas plānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem; noraidīt izstrādāto teritorijas plānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna. Faktiski ir arī ceturtais variants, norāda kāds Apes novada domes speciālists, kurš lūdza laikrakstā neminēt viņa vārdu. Apes iedzīvotāji dzīvo dolomīta karjera ēnā jau aptuveni piecus gadus. “Pašvaldība nedrīkst aizliegt uzņēmējdarbību privātīpašumā, vien veikt visus maksimālos pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus normatīvo noteikumu ietvaros. Taču varbūt novada domei ir jāriskē un pēc publiskās apspriešanas vispār jāatceļ plānotie grozījumi teritorijas plānojumā. Tikai tad jārēķinās, ka šādam var sekot tiesvedība ar neprognozējamām sekām, piemēram, kompensācijas piedziņu. Uzņēmējs var iesūdzēt pašvaldību tiesā par neiegūto peļņu un par to, ka tiek ierobežotas viņa tiesības veikt uzņēmējdarbību. Turklāt viņš jau ir ieguldījis naudu, nopērkot zemi un veicot derīgo izrakteņu iegulu izpēti. Jebkurā gadījumā šī ir lieta, kur vajag nopietnu diskusiju,” skaidro pašvaldības speciālists.Apes pievārtē, aptuveni viena kilometra attālumā, dolomītu izstrādā uzņēmums “DSG Karjeri”. Apes novada pašvaldībā “Ziemeļlatvija” uzzināja, ka iedzīvotājiem šajā laikā ir radušās vairākas problēmas. Novada dome ir maksimāli centusies apzināt visus iespējamos riskus un iestrādāt tos karjera lietošanas nosacījumos, taču tik un tā radušās neparedzētas problēmas. Piemēram, veicot dziļurbumus, ūdens no zemākajiem pazemes slāņiem tiek iegūts jau ar citu kvalitāti, piemēram, lielu dzelzs saturu. Kopš pie Apes uzsākta dolomīta ieguve, grodu akās pazūd ūdens. Vēl problēmas sagādājot tas, ka spidzinātāji savu darbu nedara godprātīgi. Spridzinot dolomītu, vajag izmantot tehnoloģijas, kad tiek veikti secīgi mazi sprādzieni vairākos urbumos, kas maksimāli samazina vibrācijas, taču reāli notiekot citādi. Tiekot izurbts mazāks urbumu skaits un izmantots lielāks apjoms sprāgstvielu, kā rezultātā vibrācijas ir lielākas un apkārtnes iedzīvotāji izjūt lielāku diskomfortu. Tas, ka apkārt karjeram uzbūvēts zemes valnis, troksni pilnībā neslāpē. Agrāk, kad izgāja mājas pagalmā, varēja dzirdēt pogojam lakstīgalu, bet tagad “pogo” dolomīta drupinātājs, skumji ironizējis kāds vietējais iedzīvotājs.UZZIŅAInovada deputāti:• Politiskā partija “Reģionu alianse”Ainārs Mežulis, Ivars Ādamsons, Kaspars Markss, Guntars Markss, Andrejs Lācis, Inese Raiskuma, Gunta Mangale• Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”Gints Kukainis, Aigars Dudelis, Velga Mālkalne, Aigars Veldre• Partija “Vienotība”Ilze Vergina, Tija Zaļkalne, Otārs Putrālis, Ivars Joksts
