Tradicionāli ziemas izskaņā Bilskas pamatskolā svin sporta svētkus. Arī vakar tie izvērtās ģimeniski un skaisti, kad sportiskām nodarbēm svaigā gaisā nodevās skolotāji, bērni un viņu vecāki. Skolas direktore Mārīte Jansone ir gandarīta, ka skolēniem sporta stundās ir iespēja slēpot. Tas, ka slēpes tiekot aizlienētas no citas skolas, prieku nemazina. Šoziem pārņem prieks arī par to, ka pirmo reizi var izbaudīt labumu, ko devusi skolas siltināšana. “Projekta ietvaros nosiltināja visu skolu, nomainīja logus. Sajūtas ir pavisam citādas, nekad skolā nav bijis tik silti kā šoziem,” stāsta M. Jansone. Pēc sporta svētkiem mājīgajā un siltajā Bilskas pamatskolā sāk posties humora šovam, erudītu konkursam un atvērto durvju dienai, kas paredzēta topošajiem pirmklasniekiem.Direktore slavē pagasta tā saucamos simtlatniekus, kuri savu ieguldījumu sniedz skolas dzīvē. “Tagad viena meitene no simtlatniekiem skolā vada pagarināto grupiņu, viņai izdodas un skolēni to novērtē. Bet pagājušajā gadā mūsu garderobes strādniece Noriņa kopā ar vienu sievieti visam pagastam iesēja puķes. Atalgojums viņiem nav liels un sociālās garantijas nekādas, taču darbu paveic lieliski,” saka M. Jansone.Šobrīd Bilskas pagastā ir 16 simts latu stipendiātu, kurus ikdienā uzrauga viņu vadītāja Regīna Čerņikovska. Šobrīd viņas vadībā bilskēnietes Laura Janiķe, Ivita Birgere un Natālija Matvējeva šuj pirmsskolas grupiņas audzēkņiem spilvenus, uz kuriem bērni varēs sēdēt. Kamēr mamma I. Birgere šuj spilvenus, viņas meitiņa Elīza turpat blakus rotaļājas.R. Čerņikovska ar nepacietību gaida pavasari, jo ideju un darāmā ir daudz. Viņa smej, ja viss iecerētais izdosies, stipendiātēm būs ļoti daudz darba, lietā būs jāliek visi savi talanti. “Trešdien iesējām pirmās puķes. Pavasarī pagastmājas apkārtnē būs skaistas puķu dobes, kurās atradīsies arī pašu darinātas mārītes,” pavasara gaidās ir Bilskas pagasta simts latu stipendiātu vadītāja.Pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone piebilst, ka ar stipendiātiem iet dažādi, taču noslēgumā daudziem ir žēl šķirties. Ir atnākuši arī tādi, kuri iepriekš gandrīz nemaz nav strādājuši, bet sešu mēnešu garumā cilvēki pieraduši pie regulāriem ienākumiem un radikāli mainījuši savu dzīvi. “Tas ir kā atspēriens turpmākai dzīvei. Iepriecinoši, ka vairāki pēc šī Valsts nodarbinātības aģentūras projekta atraduši pastāvīgu darbu,” saka L. Karlsone.Stipendiātu vadītāja atzīst, ka sākumā ar dažiem patiesi bija bezcerīgi, taču viņi tika izaudzināti. “Ja nepieciešams, es sarāju, taču beigās visi kopīgi pasmejamies. Viņi jau zina, ka ar mani joki mazi, es pat no bodes dažus izsviežu naudas izmaksas dienā, atņemu kartes, ar mietu pat četriem vīriešiem esmu stāvējusi blakus. Tā mums te notiek!” ikdienu atklāj bilskēniete.Bilskas centrā sastaptais pensionārs Gunārs Kaģis šķiet savdabīgs, taču patīkams cilvēks. Viņam ir divas vājības, viena no tām mežs. Piecdesmit gadus viņš tepat pagastā strādāja par mežsargu. Mežs pensionāram vēl joprojām ir tuvs, viņš palīdz privātpersonām to atjaunot, kopt jaunaudzes, kā arī sagatavot malku. Dienā G. Kaģis nostaigā ap 15 kilometru. Pensionārs lepojas, ka jau 62 gadus nav slimojis. Viņš ne tikai piekopj veselīgu dzīvesveidu, bet ir arī erudīts. Pirms pieciem gadiem ar domubiedriem izveidoja savu speckomandu. “Mana otra vājība ir konkursi. Esam septiņi vīrieši, kuri lasa žurnālus, avīzes, studē enciklopēdijas un katru mēnesi pārējiem izdomā piecus jautājumus no publicētajiem materiāliem. Mums pašiem ir savs konkurss par visas pasaules nozarēm. Piecu gadu laikā esam izņēmuši vairāk kā tūkstoš jautājumu. Piemēram, janvārī neviens no zēniem nezināja, ka Čīle ir ieguvusi neatkarību. Starp citu, lasot “Ilustrēto Vēsturi”, es visu varu labāk iegaumēt, nekā studējot vēstures grāmatas. Tagad grasos iegādāties vienu enciklopēdijas krājumu,” stāsta erudītais pensionārs.Ikviens var ņemt piemēru no G. Kaģa, kā pasargāt sevi no veselības problēmām. Tas ir ļoti vienkārši – vairāk uzturēties svaigā gaisā un nodoties patīkamām aktivitātēm.Šodien Mēru pusē Vasu kalnā pulksten 11 ikviens būs gaidīts Bilskas pagasta ziemas sporta dienā. Ierašanās zaķu vai kaķu izskatā. Programmā paredzēta ragaviņu vilkšana, tālākais nobrauciens ar savu braucamrīku, slēpošana, spēka pārbaudes, sniega skulptūru veidošana un kopīga zupas vārīšana.L. Karlsone stāsta, ka sporta diena pagastā notiek divas reizes gadā. Ziemā tā tradicionāli ir Mēru pusē, bet vasarā – Bilskā.Vēl pirms vasaras sporta spēlēm pagastā paredzēts liels notikums – 28. maijā Mēru muižā notiks Smiltenes novada teātru svētki.
