Pumpains ģīmis, spalvainas kājas, uzpūtīgas sejas, resns vēders, nodzēries, pretīga vieta, slikti ceļi, pretīgā dome – cilvēki mīļie, šie vārdi un frāzes ir maza daļa no tā, ko jūs esat sarakstījuši interneta komentāros. Par pārējo nemaz negribas domāt, kā, salīduši savās aliņās, lepni aprunājat aiz muguras citus. Dzirdot, redzot, lasot šo negatīvismu, pārņem domas par to, cik cilvēki spēj būt ļauni savā attieksmē pret līdzcilvēkiem un kā šāds ļaunums ietekmē katras konkrētās personas turpmāko dzīvi. Vai tiešām velns ir tik melns, kā to mālē, vai ir vērts tā grauzt otru cilvēki, zinot, ka laiks ir nepielūdzams un ar katru nākamo stundu mūsu atvēlētais laiks uz zemes sarūk?Pagājušajā nedēļā kādam cilvēkam teicu – it visā centies saskatīt vairāk labo, nevis meklē nepilnības, negatīvismu. Ne manos spēkos un vēlmēs mainīt pasaules kārtību, taču pamēģiniet kaut vienu rītu sākt ar labām domām, pateikties par to, ka jūs esat, ka spējat saredzēt spožo sauli pie debesīm, ieelpot rudenīgo gaisu, varat izdvest vārdus pār lūpām, staigāt. Cilvēkam tik daudz kas ir dots bez maksas, bet reti kurš to spēj novērtēt. “Beidziet gausties, sāciet dzīvot!” – tieši tā sauc grāmatu, ko šobrīd lasu un iesaku arī jums. Ticiet, tas būs lietderīgāk, kā ķengāties par citiem. Un atcerieties, par vēlu ir tikai tad, kad jums uzber trīs saujas smilšu! Līdz tam varat paspēt gan atvainoties, gan piedot, gan mainīt savu dzīvi.
