Ļaut vai aizliegt Grundzāles pagastā izstrādāt dolomītu vēl divos karjeros papildu esošajam iecirknim “Jaunpurgaiļi”? To drīz izlems Smiltenes novada 15 deputāti, izvērtējot pagasta iedzīvotāju, zemes īpašnieku un uzņēmēju intereses.
Joprojām turpinās publiskā apspriešana par grozījumiem (pirmo redakciju) Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā 2008. – 2020. gadam. Iedzīvotāji savus ierosinājumus līdz 16. decembrim rakstiski var iesniegt Smiltenes novada domei.
Bažas par ietekmi no valsts pusesPēc tam Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļa sagatavos ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem. Ar šo ziņojumu varēs iepazīties ikviens novada deputāts, jo tieši viņiem domes sēdē būs jāpieņem lēmums ar tālejošām sekām, – vai mainīt izmantošanas veidu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes uz derīgo izrakteņu ieguves teritorijām diviem nekustamo īpašumu blokiem Grundzāles pagastā: “Bemberu Pļavas” (7,7 hektāri) un”Kalna Kades” (52,8 ha) pie Grundzāles (Vidzemes šosejas malā) un “Raudiņas” (17 ha) un “Grotes” (7,9 ha) pie Vizlas. Jau rakstījām, ka uzņēmēju interešu lokā šobrīd faktiski ir dolomīta ieguve pie Grundzāles, un tieši tur tā drīzumā ir visreālākā, ja grozījumus Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā neapturēs Smiltenes novada deputāti, balsojot pret.“Iedzīvotājiem ir visas tiesības neapstiprināt šādus grozījumus, paužot savu viedokli. Mēs, pašvaldība, viennozīmīgi respektēsim iedzīvotāju lēmumu. Taču ir svarīgi, lai viņi to pieņem, pilnībā apzinoties un izprotot, kādas sekas var būt šim lēmumam,” saka Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, novada deputāts Gints Kukainis, kurš pats dzīvo Grundzāles pagastā.Šīs nedēļas sākumā G. Kukainis “Ziemeļlatvijai” atzina , ka ir “par” grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā. “Ja tie netiek veikti, tad paliek esošā situācija un dolomīta ieguve turpinās “Purgaiļu” karjerā, līdzi nesot pilnīgi visas sekas, kādas bijušas līdz šim. Tagad pašvaldība ar grozījumiem teritorijas plānojumā var izvirzīt nosacījumus dolomīta izstrādei jaunajos karjeros un izvirzīt tādas prasības, kādas nav prasītas attiecībā uz “Purgaiļiem”” šo pirmdien intervijā “Ziemeļlatvijai” atzina G. Kukainis.Tomēr dolomīta izstrādes licences turētājas, firmas “Rumbulas autodaļas” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šlēgelmilhs “Ziemeļlatvijai” šonedēļ apgalvoja, ka ir jau atradis citu izstrādātāju, kas stāsies no “Purgaiļu” dolomīta iecirkņa aizejošā uzņēmuma SIA “Mark Invest Latvia” vietā. Tāpat rakstījām, ka firma “Mark Invest Latvia” vēlas iegūt dolomītu citās atradnēs pie Grundzāles. Arī šās firmas dalībnieks, uzņēmums “Mark Invest AB”, neizslēdz iespēju, ka, vienam izstrādātājam aizejot projām no “Purgaiļu” karjera, viņa vietā uz turieni atnāks cits.Pēc šāda situācijas pavērsiena G. Kukainis “Ziemeļlatvijai” atklāti atzīst, ka nezina, kā balsot un kāds lēmums ir pareizākais, lemjot par grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā. Viņš drīzumā tiksies ar aktīvākajiem grundzāliešiem, kuri vāc iedzīvotāju parakstus protesta vēstulei pret jaunu dolomīta karjera atvēršanu pagastā, un spriedīs, ko darīt. “Atzīstot šīs iegulas par nozīmīgām valsts mērogā, var mainīties normatīvo aktu bāze, kas regulē šo iegulu iegūšanu, taču tad jau mēs kā pašvaldība šo procesu vairs nevarēsim ietekmēt,” savas bažas pauž G. Kukainis.Licenci derīgo izrakteņu ieguvei Latvijā izsniedz Valsts vides dienests. Tas šo licenci var arī anulēt, balstoties uz likumu par zemes dzīlēm (16. pantu), ja, piemēram, licences turētājs atkārtoti pārkāpj normatīvo aktu prasības attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu un aizsardzību, vai arī pārkāpj zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumus. Deputāti vēl nezina, par ko ir runaKad būs sagatavots Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu publiskās apspriešanas gala ziņojums, vieni no pirmajiem šo dokumentu lasīs tie Smiltenes novada deputāti, kuri strādā pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgajā komitejā.Pagaidām aptaujātie deputāti jautājumā par grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā nav iedziļinājušies. “Par ko tur ir runa?” “Ziemeļlatvijai” vaicā Smiltenes novada deputāts, Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons, jo viņš šo tēmu nepārzinot.Smiltenes novada deputāts Aigars Dudelis ir informēts tikai tik daudz, cik lasījis presē. “Neesmu bijis sanāksmēs novadā, kurās šis jautājums ticis apspriests. Taču, ja pastāv potenciāls konflikts, tad jāskatās, kas tur notiek. Ar vienkāršu lēmumu cauri netiks. Būs nepieciešama papildu izpēte,” uzskata A. Dudelis.“Deputāti var balsot “pret” un tad jaunas dolomīta ieguve vietas netiks izveidotas,” uzsver arī Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš.Pēc mūsu laikraksta lasītājas, grundzālietes Guntas lūguma A. Lapiņš precizē, ko nozīmē iepriekš citā intervijā viņa teiktais: “Ar grozījumiem gribam panākt, lai uzlabotos esošā situācija”.“Attiecībā uz karjeru “Purgaiļi” pagasta teritorijas plānojumā nebija izvirzīti ierobežojumi. Tagad ir domāts ar Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem panākt, lai vismaz citās ieguves vietās dolomīta izstrāde turpmāk notiktu atbildīgāk. Apbūves noteikumos ir paredzēta virkne papildus nosacījumu, kas izstrādātājam jāievēro, kā arī citi ierobežojumi, piemēram, izveidot monitoringa staciju uz Vecpalsas upes, lai ātrāk varētu uzzināt, ja upē ieplūdis saduļķojums,” skaidro A. Lapiņš. Vides pārskatu, kas pievienots Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pirmajai redakcijai, izstrādāja Rīgas firma SIA “Vides eksperti”. Šo uzņēmumu Smiltenes novada dome izraudzījās cenu aptaujā. Parasti galvenais kritērijs pretendentu atlasē ir piedāvājums ar viszemāko cenu, taču var izmantot arī otru kritēriju – saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.Ne vienu vien grundzālieti izbrīnī, kāpēc SIA “Vides eksperti” savā ziņojumā iekļāvusi ieteikumu pēc iespējas plaši un pilnīgi informēt Vizlas ciema iedzīvotājus par teritorijas plānojuma grozījumiem un aicinājusi bez Vizlas apkārtnes iedzīvotāju piekrišanas neveikt grozījumus teritorijas plānojumā, taču attiecībā uz Grundzāles ciema iedzīvotājiem, kur dolomīta ieguve ir daudz reālāka, tāds ieteikums nav dots.“Ziemeļlatvijas” rīcībā ir informācija, ka SIA “Vides eksperti” veikusi ietekmes uz vidi novērtējumu objektam “Rudzusalas” Līvānu novada Jersikas pagastā, kurā strādāja firma “Mark Invest Latvia” – potenciālais Grundzāles dolomīta atradnes izstrādātājs. Novērtējumu “Vides eksperti” devuši, balstoties uz uzņēmuma “Mark Invest Latvia” pasūtījumu.Toreiz tika secināts, ka pazemes ūdens atsūknēšanas rezultātā “Rudzusalās” pazeminās ūdens līmenis piegulošajās teritorijās, kā rezultātā atsevišķās viensētās akās ūdens līmenis var izsīkt vai kristies, un šādu pat iespaidu var radīt dolomīta spridzināšanas radītās vibrācijas.
Dolomītu Latvijā pieprasa ceļiniekiLemjot par dolomīta ieguvi jaunos iecirkņos Grundzāles pagastā, deputātiem būs jāņem vērā arī fakts, ka dolomīta šķembas ir plaši pielietots būvmateriāls Latvijā ceļu, ielu un laukumu būvē.Vietējie ceļu būvnieki ir ieinteresēti, lai dolomīta šķembas būtu pieejamas pēc iespējas tuvāk objektiem reģionos, jo tad samazinās transporta izdevumi un attiecīgi – arī būvdarbu izmaksas. “Protams, mums būtu izdevīgāk dolomīta šķembas vest no atradnes Grundzālē, nevis no Dārzciema karjera Gaujienas pagastā, ja strādājam Smiltenes vai Strenču novados,” atzīst Smiltenes ceļu būves uzņēmuma “8CBR” atbildīgais būvdarbu vadītājs Aivars Veinbergs. Uz jautājumu, vai Latvijā dolomīta šķembas ir deficīts, A. Veinbergs atbild, ka tas ir atkarīgs no izvirzītajām prasībām attiecībā uz materiāla stingrību. “Būvējot lielos valsts nozīmes autoceļus, kur satiksmes intensitāte ir lielāka, piemēram, Pierīgas reģionā, prasības būvmateriāliem ir augstākas. Ja tās ir ļoti augstas, no Skandināvijas tiek vests granīts, vai arī no Lietuvas – dolomīts. Gaujienas pagasta karjerā iegūtās dolomīta šķembas mūsu novados izmantotas, piemēram, rekonstruējot tranzītielu Strenčos un pārbūvējot ielas Smiltenē,” stāsta A. Veinbergs.
Grundzālieši grib pateikt skaļu “nē”
Aivars Melbārdis, grundzālietis: – Ja Grundzāles pagastā sāks darboties divas dolomīta karjeras, riska faktori viennozīmīgi dubultosies. Lauku cilvēkiem nav lieli ienākumi, un visiem iedzīvotājiem potenciālā karjera tuvumā pilnīgi noteikti būs papildus izdevumi, jo karjera darbības rezultātā akās pazemināsies ūdens līmenis, sāks plaisāt ēkas, ēku pamati, bruks pagrabi. Kas par to maksās? Grundzālieši!Palasot karjera izstrādes noteikumus, ir skaisti pateikts, ka vajadzēs kontrolēt karjera izstrādes ietekmi uz vidi, taču nav pateikts, kas šo kontroli veiks, cik bieži tas būs jādara un cik ātri būs jāreaģē, ja tiek saņemta sūdzība. Nav arī pateikts, kas karjera izstrādātājam būs, ja viņš neliksies zinis par sūdzību, un kas to visu kontrolēs. Cieši blakus plānojamam “jaunajam” karjeram ir Grundzāles ciemats ar aptuveni 300 iedzīvotājiem un apkārt karjerai pieguļošajās teritorijās vēl ar aptuveni 100 cilvēkiem. Domāju, ka tas ir liels cilvēku skaits, kuri izjutīs šo dubulto karjeru ietekmi. Lasot publiski pieejamo vides pārskata projektu par Smiltenes novada Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozijumiem, pēdējā lapā SIA “Vides Eksperti”, kuri novada domei (gan jau, ka par smuku naudu) sagatavoja vides pārskatu par Grundzāles pagastā plānoto divu jauno karjeru izveidi, iesaka novada domei ieteikumus tikai attiecībā uz Vizlas karjeru. Lūk, šis ieteikums: “Pēc iespējas plaši un pilnīgi informēt Vizlas ciema un paredzētās ieguves vietas iedzīvotājus teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un to sabiedriskās apspriešanas gaitā par iespējamajām ietekmēm un bez Vizlas apkārtnes iedzīvotāju piekrišanas, īpaši to, kas dzīvo tiešā tuvumā nav ieteicams veikt grozījumus teritorijas plānojumā.” Taču par Grundzāles ciemata cilvēkiem nez kāpēc ir piemirsuši, taču arī tur tiešā tuvumā dzīvo cilvēki. Vai viņu viedoklis nav jāprasa? Vai tad viss jau ir izlemts bez iedzīvotāju piekrišanas? Domājot par to visu, rodas iespaids, ka svarīga ir tikai lielā nauda kāda kabatā, taču ne apkārtnē esošie cilvēki, viņu viedoklis un kur nu vēl upe. Garām karjerai tek Palsa – skaista upe, kurā dzīvo vēži, foreles, laši. Ja darbosies divi karjeri (viens “Purgaiļos” jau ir aktīvs un ciet vērties netaisās), tad vasarā upē dolomīta smalkās daļiņas kopā ar atsūknētajiem gruntsūdeņiem nonāks dubultā. Būs dubulta spridzināšana, dubulti putekļu mākoņi un tā tālāk. Esmu runājis ar ļoti daudziem cilvēkiem Grundzāles pagastā, un neviens nepriecājas par kārtējo plānoto dolomīta karjeru atvēršanu. Neredzu nekādu kopējo labumu šai lietai. Manuprāt, tāda nav. Neredzu, ko iegūst pagasts vai novads. Ja kāds mēģina apgalvot, ka tie ir nodokļi, tad esošais karjers “Purgaiļi” kopsummā par diviem gadiem ir samaksājis tikai 300 latus. Jebkurš parasts cilvēks, kurš strādā, gada laikā nodokļos samaksā vairāk. Domāju, ka nebūs arī jaunu darba vietu vietējiem iedzīvotājiem. Cik zinu, esošā “Purgaiļu” karjerā no grundzāliešiem strādā tikai viens cilvēks, kurš ir gan sargs, gan traktorists. Domāju, ka mēs, grundzālieši, kopā tā, lai sadzird visi novada deputāti, kuriem jāpieņem lēmumums “būt vai arī nebūt” šiem grozījumiem, skaļi pateiksim “nē” grozījumiem pagasta teritorijas plānojumā, jo nav samērīgi pretstatīt viena cilvēku biznesa intereses vairāku simtu iedzīvotāju interesēm. Smiltenes novada deputātiem būtu jāsaprot, ko domā tauta. Ceru, ka viņi būs prātīgi un aizdomāsies, ka plānotā jaunā dolomīta karjera nav ieguvums sabiedrībai, novadam vai pagastam, bet ir tikai viena cilvēka biznesa intereses.
